Ko iesākt, ja esi saindējies ar pārtiku?

Ieteicams brīvdabas aktivitātēm izvēlēties piemērotākas uzkodas - kas labāk uzglabājas un tik ātri nebojājas, bet

izvairīties no piena produktiem, gaļas, zivīm un jūras veltēm un citiem produktiem, kas ātrāk bojājas.

Grilējot gaļu, pievērsiet uzmanību tās svaigumam, kā arī neēdiet tādu, kas nav līdz galam izcepta vai ir pārcepta.

Svarīgi pievērst uzmanību ne vien produktu uzglabāšanas apstākļiem, bet arī termiņam - gan vispārējam, gan tam, cik ilgā laikā produkts ir jāizlieto pēc tā atvēršanas.

Atcerieties pirms lietošanas uzturā nomazgāt augļus, ogas, dārzeņus un zaļumus - ne vien veikalā vai tirgū pirktos, bet arī lasītos dārzā vai mežā. Tāpat neaizmirstiet par roku mazgāšanu pirms ēdienreizes!

Tas palīdzēs izvairīties no nepatīkamām situācijām un mazināt saindēšanās risku, uzsver ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Sintija Jureviča.

Kā atpazīt saindēšanos ar pārtiku?

Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, ja ir notikusi saindēšanās ar pārtiku, raksturīgākie simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja un sāpes vēderā. Tāpat var būt arī paaugstināta vai pazemināta temperatūra, tādēļ vēdergraižu gadījumā to ir ieteicams izmērīt. Taču vēdergraižu iemesli var būt arī citi.

Kā nesajaukt saindēšanos ar citiem vēdergraižu iemesliem? Gadījumos, kad notikusi saindēšanās ar pārtiku, simptomi sāk mazināties, tiklīdz no organisma ir izvadīts to ierosinātājs - apēstais sliktais ēdiens. Citos gadījumos simptomi parasti turpinās ilgāk, skaidro ārste.

Kā rīkoties?

Ja notikusi saindēšanās ar pārtiku, jādzer daudz ūdens, lai organismam palīdzētu izvadīt visu slikto, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Var arī lietot aktivēto ogli. Savukārt, ja pārtikas saindēšanās simptomi nemazinās 48 stundu laikā, vai arī, ja simptomi pastiprinās un parādās krampji vēderā, kļūst neskaidra redze vai parādās murgi, ir nekavējoties jāvēršas pie ārsta vai jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Saindēšanās simptomi ir organisma aizsargreakcija, lai "viss sliktais" tiktu izvadīts ārā, tāpēc nav ieteicams censties tos apstādināt, saka farmaceite S. Jureviča. Šādā situācijā ir ieteicams lietot elektrolītus saturošus šķidrumus. Aptiekās ir pieejami rehidratācijas pulveri vai šķīstošās tabletes, kas satur elektrolītus un noderēs šādiem gadījumiem. Arī mājas apstākļos var pagatavot rehidratācijas šķīdumu - litram ūdens pievieno tējkaroti sāls un četras tējkarotes (ar kaudzi) cukura. Tāpat ieteicams lietot aktivēto ogli vai diosmektīnu saturošus preparātus vai silīcija gelus, jo tie absorbē zarnu traktā kaitīgās vielas un toksīnus. Savukārt kuņģa un zarnu trakta mikrofloras atjaunošanai ir ieteicams lietot prebiotikas un probiotikas. Par jums piemērotākā produkta izvēli vienmēr konsultējieties ar speciālistu.

Tāpat noderīgi var būt arī ārstniecības augi. No tiem šādos gadījumos nostiprinoši un antiseptiski darbojas asinszāle, ozola miza, mellenes un piparmētra.

Ļaujiet organismam atgūties

Dažas dienas pēc saindēšanās, kamēr notiek organisma atlabšanas process, uzturam jābūt vieglam, neitrālam un pārtika jāuzņem mazās porcijās, iesaka farmaceite S. Jureviča. Ja simptomi mazinās un parādās apetīte, ieteicams lietot sāļos krekerus, banānus, rīsus, auzu pārslas, vārītus dārzeņus, taču jāizvairās no piena produktiem, kofeīna, nikotīna, alkohola, asiem un ceptiem, kā arī trekniem un ar cukuru bagātiem produktiem. Kā arī neaizmirstiet par pienācīgu šķidruma uzņemšanu.

Atcerieties, ka ir jādod organismam laiks atgūties un atpūsties - nepārslogojiet sevi un veltiet laiku mierīgākam atjaunošanās procesam!