Vēl pirms pārdesmit gadiem skarbā realitāte vismaz laukos bija tāda, ka svaigu gaļu varēja nobaudīt tikai reizi gadā – “cūku bērēs”. Kad ledusskapja saldētava bija piepildīta līdz ūkai, daļu gaļas sasautēja un ieburkoja pāris mēnešiem uz priekšu. Tādēļ tiem, kas piedzīvojuši vecos, bet ne tik labos laikus, atmiņās ir uz palikšanu iespiedies kadrs ar ledusskapja plauktā sarindotām "tušonkas” burciņām ar spīdīgiem metāla vāciņiem un brangu tauku kārtiņu pa virsu.

Šobrīd, kad daudzu veikalu piedāvājumā palikuši tikai tādi gaļas konservi, kuru sastāvs itin nemaz nerosina vēlmi nogaršot to, kas slēpjas bundžā, ir laiks atcerēties, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, apgūstot vecmāmiņu paņēmienus gaļas ieburkošanā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ingai Platpīre un pārtikas tehnologs Kaspars Mačuļskis skaidros, kā mazināt botulisma riskus, gatavojot konservus mājas apstākļos, saimniece Ilze Briede padalīsies ar vienkāršu recepti, un ielūkosimies arī agrāko laiku preses izdevumos, atklājot ne vien gaļas konservu noslēpumus, bet arī to, kā pagatavot "tūristu brokastis" un pat konservētas kotletes.

Pašgatavotu gaļas konservu riska faktori