Uzturs topošajām māmiņām: no kā vajadzētu izvairīties?

Produkti, kas var kļūt bīstami

“Grūtniecības laiks reizēm nes kāri pēc atsevišķiem ēdieniem – īpaši saldiem vai sāļiem. Sekojot saprātam, grūtniece var ēst gan saldus, gan sāļus, gan asus ēdienus, taču ir ēdieni, kuri var būt nevēlami gaidāmajam bērniņam.

Grūtniecības laikā sievietes organisms kļūst krietni jutīgāks ne tikai emocionāli, bet arī fizioloģiski. Piemēram, vairākas vielas, baktērijas un vīrusi, kas sievietei ārpus grūtniecības nekaitētu, grūtniecības laikā var būt bīstami pašas un mazuļa veselībai. Tāpēc grūtniecei uzmanīgāk jāizvērtē pārtikas produktu kvalitāte un drošums.

Tomēr nevajadzētu ļoti koncentrēties uz to, ko nedrīkst, – var meklēt alternatīvas un iemīļotos produktus uz laiku aizstāt ar ko citu, tādējādi dažādojot un papildinot savu ēdienkarti,” iesaka uztura speciāliste Olga Ļubina.

Bakterioloģiskais piesārņojums

Grūtniecēm jāatceras tāds faktors kā bakterioloģiskais piesārņojums, tāpēc ļoti svarīgi grūtniecības laikā ievērot higiēnu, jo grūtnieces kļūst krietni jutīgākas pret bakterioloģisko piesārņojumu. Uztura speciāliste stāsta, ka šādas sekas var izraisīt listērija, salmonella un toksoplazma.

Salmonellas baktērijas var ierosināt akūtas zarnu infekcijas, salmonelozi, atsevišķos gadījumos pat lielu šķidruma zudumu organismā. “Lai izvairītos no salmonellas, grūtniecēm iesaku izslēgt no savas ēdienkartes jēlus un nepilnīgi termiski apstrādātus produktus: putnu gaļu, sarkano gaļu, olas, zivis un jūras veltes (garneles, mīdijas). Lai izvairītos no jebkāda riska, iesaku uzglabāt termiski apstrādātus produktus atsevišķi no svaigiem produktiem. Tāpat ļoti svarīgi ir mazgāt rokas katru reizi pēc darbošanās ar jēlu, termiski neapstrādātu gaļu,” norāda uztura speciāliste.

Listērija ir mikroorganisms, kas plaši sastopamas dabā – ūdenī, augsnē, arī uz dārzeņiem. Lai izvairītos no infekcijas, ieteicams izvairīties no termiski neapstrādātiem produktiem: gaļas, zivīm, jūras veltēm, mīkstajiem sieriem, ieskaitot brī un kamambēru, dažādiem kazas sieriem un sieriem ar zilo pelējumu, nepasterizētiem piena produktiem un izkusuša saldējuma. Vienmēr jāpārliecinās, ka ēdiens tiek vienmērīgi kārtīgi termiski apstrādāts, savukārt atdzesēts ēdiens jāuzglabā zemākā temperatūrā par 5°C. Svarīgi atcerēties, ka produktus nedrīkst lietot uzturā pēc derīguma termiņa beigām.

“Inficēšanās ar toksoplazmozi parasti notiek, ēdot termiski nepietiekami apstrādātu inficētu gaļu vai nemazgātus augļus un dārzeņus, jo toksoplazma sastopama arī augsnē. Tāpēc vienmēr arī savā dārzā audzēti augļi un dārzeņi pirms lietošanas uzturā rūpīgi jānomazgā, bet uzturā nevajadzētu lietot termiski neapstrādātu gaļu. Ar toksoplazmozi var inficēties arī, apkopjot kaķu kastīti. Noteikti iesaku valkāt cimdus, strādājot dārzā un kaķu pakaišu nomaiņas laikā. Pēc katras manipulācijas ar dzīvniekiem obligāti mazgājiet rokas,” atgādina Olga Ļubina.

Smagie metāli

Tāpat grūtniecēm jāizvairās lietot uzturā produktus, kas lielākā koncentrācijā var saturēt smagos metālus, piemēram, dzīvsudrabu vai svinu. Dzīvsudrabs var būt toksisks nervu sistēmai, imūnsistēmai un nierēm, kā arī var izraisīt nopietnas attīstības problēmas bērnam, savukārt svins tiek akumulēts organismā, izkļūst cauri placentai un var toksiski ietekmēt augļa attīstību. Dzīvsudrabs akumulējas treknajās plēsējzivīs, tādās kā haizivs, tuncis, zobenzivs un karaliskā skumbrija.

Tomēr smago metālu klātbūtne zivīs nav iemesls grūtniecēm pavisam izslēgt zivis no uztura, jo tās kalpo gan par olbaltumvielu, gan polinepiesātināto taukskābju (omega-3 taukskābju) avotu. Tāpēc ieteicams iekļaut uzturā zivis divas reizes nedēļā, taču svarīgi izvēlēties izmērā mazākas zivtiņas – jo ilgāk zivs ir dzīvojusi, jo vairāk smago metālu tā uzkrājusi savā organismā. Vēlams ierobežot konservēta tunča lietošanu, iegādāties upēs un ezeros audzētas zivis, bet treknās zivis lietot ne biežāk kā divas reizes nedēļā.

Pārāk lielos apjomos vitamīns A ir teratogēns – mazulim tas var izraisīt iedzimtas kaites. Šī īpašība izpaužas, ja vitamīna deva ir lielāka par 7,5 mg dienā. Tāpēc grūtniecēm nevajadzētu lietot multivitamīnu uztura bagātinātāju, kas satur A vitamīnu, zivju aknu eļļu, Kā arī būtu jāierobežo aknu un tās saturošu produktu lietošana.

Kofeīns galvenokārt atrodams kafijā, tējā, bezalkoholiskajos dzērienos un kakao. Grūtniecības laikā tas nav jāizslēdz no uztura pavisam – dienā drīkst uzņemt ne vairāk par 200 mg kofeīna, līdz ar to divas tases kafijas ir pieļaujamais apjoms. Kofeīns tiek cauri placentai, bet, tā kā nedzimušajiem zīdaiņiem nav enzīma, kas nepieciešams kofeīna metabolizēšanai, auglim var uzkrāties augsts tā līmenis. Tāpēc vēlams ierobežot kafijas, tējas, Coca-Cola un šokolādes lietošanu uzturā.

Reizēm tiek lauzti šķēpi par to, vai un cik daudz grūtnieces drīkst atļauties lietot alkoholu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka nav datu par drošu alkohola devu, kas nekaitētu auglim grūtniecības laikā. Alkohols tiek cauri placentai un var iedarboties uz augli teratogēni, ietekmējot gan bērna fizisko, gan garīgo attīstību. Tāpēc Olga Ļubina iesaka no alkohola lietošanas grūtniecības laikā atturēties.