/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)
Gluži tāpat kā karbonādes, frikadeļu zupu un citus paaudzēs mīlētus labumus, arī kliņģeri latvieši ir iepazinuši, pateicoties vācu kulinārajām tradīcijām. Tas ir salīdzinoši lēts, vienkārši sadalāms, ērti pārvadājams un tikpat ērti apēdams. Turklāt kliņģera pildījums ir pagatavojams gan saldā, gan sāļā versijā, tādēļ nav brīnums, ka mūsu virtuvēs šis dižpīrāgs ienācis uz palikšanu un godu reizēs ir cienīgs tortes konkurents.
Nedaudz iz vēstures
Jau 1939. gada 11. maija izdevums “Mūsu mājas viesis” publikācijā “Valsts svētku rītam” aicina ieviest tradīciju atzīmēt valsts svētkus, ceļot galdā visiem sabiedrības slāņiem pieejamo kliņģeri: “Te būtu labi ievest mūsu mājās jauku tradīciju — valsts atdzimšanas svētku rītā brokastīs pasniegt galdā smalkās maizes kliņģeri. Šim svētku gadījuma atzīmēšanas veidam būtu tās priekšrocības, ka viņu var atļauties kā turīgas, tā salīdzinot mazturīgas aprindas, tāpat dažādas pa tversmes un internāti, jo svētku kliņģeri mēs varam izcept kā pavisam lētu un vienkāršu, tā arī ar bagātīgu aizdaru un greznojumu, kas atbilst visizsmalcinātākai gaumei.” Izdevumā publicētas arī vairākas receptes, kas “dos nama mātēm lētāku un dārgāku kliņģeru paraugus”.
Arī mēs, ieskandinot patriotu mēnesi novembri, soli pa solim atklāsim latvisko godu karaļa — svētku kliņģera gatavošanas noslēpumus, izceļot no pūralādes vecmāmiņu receptes un pārbaudītus ieteikumus, lai pat iesācējiem pirmais kliņģeris izdotos gards un tik smuks, ka liec kaut uz žurnāla vāka!
Ja nevēlies ķēpāties ar mīklas mīcīšanu un rullēšanu, šo soli droši vari izlaist. Sekojot mūsu padomiem un ievērojot pāris svarīgus pamatprincipus, tu pavisam vienkārši varēsi kliņģeri pagatavot arī no veikalā nopērkamās rauga mīklas vai pat saldētas kārtainās mīklas, pieredzējušu cepēju iemūžinātajās fotogrāfijās izsekojot kliņģera formēšanai. Bet nu par visu pēc kārtas!