saduļķošanās iemesls ir pienskābo baktēriju ierosināta rūgšana. Respektīvi gurķi gatavojot nav pietiekoši izkarsēti (nepietiekoša pasterizācija) un baktērijas nav gājušas bojā.
“Piemēram, botulisma ierosinātājs ir neredzams un nesagaršojams, tāpēc cilvēki mirst, jo nezina, ka lieto produktu, kurā attīstījusies inde. Taču ar pienskābo baktēriju ir vieglāk - marinētu gurķu vietā būs iegūti pārskābuši. Ja vien gurķi nav pārāk sarūguši un kļuvuši pārlieku skābi, marinādi var noliet, uzkarsēt un vēlreiz pasterizēt.”
Savukārt Sarmīte iesaka duļķainos gurķus glābt, izķeksējot tos no burkām un sagriežot kubiņos, gluži kā rasolam: “Gurķus liek katlā, pievieno nedaudz apvārītas grūbas, apceptus burkānus ar sīpoliem, uzfrišina ar garšvielām, pielej nedaudz eļļas, visu kopā pavāra kādas 15 minūtes. Tad liek burkās iekšā, kārtīgi sasedz un ļauj atdzist. Sanāk ļoti garda gurķu zupas sagatave ziemai.”
Vēl viens variants, ko iesaka vairāki konservētāji, - ļaut, lai duļķainie gurķi ieskābst, jo tad tie ar laiku burkā atkal palikšot dzidri. Un tad tādus ļoti "kreftīgus" gurķīšus var teicami izmantot salātos vai soļankā, lai piešķirtu tīkamu skābumiņu.
“Orkla Latvija” zīmola “Spilva” speciālistu viedokli šajā jautājumā pauž “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša. “Ražošanā mums šādas situācijas nav. Mums gadās aizvākošanas problēma, kas arī ir tikai varbūt 1 no 1000 gadījumiem, jo stingri ievērojam augstās kvalitātes prasības, lai šādi nekad nenotiktu ar mūsu produktiem.
Mūsu tehnologa ieskatā izglābt produktu vairs īsti nevar, jo, ja burkas “uzšauj gaisā”, tad produkta piesārņojums jau ir noticis un, mainot marinādi, to tāpat nevar 100% attīrīt.”