Gruzijas vīna tostu dievs jeb tamadas kultūra

FOTO: Wikimedia Commons

Gruzijas senā un izcilā vīna kultūra nav iedomājama bez kādas īpašas un cienījamas personas, kuru svētkos dēvē par tamadu (gruzīniski თამადა). Tostu meistars ir ļoti svarīga persona, jo tieši viņš nosaka gruzīnu svētku mielastu jeb supras atmosfēru un, kā jau pasaulē tiek runāts, gruzīnu svētkiem reti kura nācija tur līdzi jestruma un emocionalitātes ziņā! Laiks uzzināt par šo seno, ar vīnu tik cieši saistīto mākslu, kas vīna dzeršanu pārvērš veselā mākslas aktā.

 Vīna darināšanas senā, apbrīnas vērtā vēsture

Gruzija ir viena no senajām pasaules valstīm ar nepārtrauktām vīnkopības un vīndarīšanas tradīcijām. Gruzija ir patiesībā vienīgā valsts pasaulē, kur vīndarīšanas metodes, kuras izstrādātas līdz pat 8000 gadu senā pagātnē, ne tikai nav atmestas, bet daudzējādā ziņā ir saglabājušās kā labākā prakse. Reģistrēti vairāk nekā 7000 Gruzijas vīndarīšanas uzņēmumu, “mājas vīnu” joprojām dara gruzīnu ģimenes. Vairāk par vīnu vēsturi lasi lapā.

Tātad skaidrs ir viens – Gruzija bez vīna kultūras nav Gruzija un tik ilgi, cik ilgi dzīvo vīns, noris arī svētku mielasti ar tamadu galvenajā lomā!

Bronzas statuja no 7. gadsimta pirms mūsu ēras atklāta arheoloģisko izrakumu laikā Vani pilsētā. Šī statuja ir veltīta tostu meistaram tamadam. Foto pa kreisi ir attēlotas arī krūkas, kuras tajā laikā tika izmantotas vīna pārvadāšanai un uzglabāšanai.  FOTO: Wikimedia Commons

Kā tilts starp pagātni – tagadni un nākotni. Kāds ir labs tamada?

Lai kļūtu par labu tamadu, tradicionāli vīrietim (sievietes šai lomā ir liels retums, bet 2020. gadā jau var piedzīvot gadījumus, kad mielastu vada sieviete), pirmkārt, vajag būt daiļrunīgam, inteliģentam, gudram un asprātīgam. Labākie tamadas ir tā mirkļa dzejnieki. Pie gruzīnu svētku galda tiek uzskatīts, ka tamada ir tas, kas

palīdz pārvarēt plaisu starp pagātni, tagadni un nākotni, jo ar tostu palīdzību tiek godināti senči, galda viesi un pēcnācēji jeb nākotnes paaudze.

Otrkārt, ātra reakcija, spēja kontrolēt publiku un labs humors būs bonuss galda svarīgākajai personai. Labam tamadam ir jāspēj ātri saorganizēties, jo viņš gandrīz pilnībā ir atbildīgs par viesu izklaidi. Viņam ir jāizlemj, kādus tostus teikt konkrētā brīdī un cik bieži pacelt glāzi, lai viesības izdotos nevainojamas.

Tamadam ir jāorganizē arī dziedāšana vai dejošana starp tostiem, lai cilvēki ātri nenoreibtu un ilgāk turpinātos viesības. Tas ir cieši saistīts ar trešo laba tamadas kvalitāti - jutīgumu. Tamadam vajadzētu labi izjust galda noskaņojumu un mēģināt uzturēt patīkamu, optimistisku atmosfēru, kurā piedalās visi svinību dalībnieki. Galdam vajadzētu būt sava veida vienotībai, par ko atbild tamada. Viņam vajadzētu pamanīt, ja daži dalībnieki sāk pievērst mazāk uzmanības galvenajam un viesu uzmanību atgriezt pasākumam, iespējams, ar “alaverdi”, kad tamada piedāvā vārdu citam, kas atrodas pie galda. Tas ir liels gods, bet arī liela atbildība!

Kā izvēlas supras tamadu?

Ja supra ir nelielas viesības ar dažiem viesiem kāda cilvēka mājās, tad tamadas loma netiks īpaši piešķirta, bet to vienkārši uzņemsies mājsaimniecības galva. Bet lielās svētku reizēs, piemēram, kāzu vai bēru banketos, ģimene tamadu izvēlas iepriekš, lūdzot kādu radinieku vai draugu, kurš, kā zināms, ir labs tamada, vadīt supru. Vidēji lielu svētku gadījumos (dzimšanas dienas, kristības) galda cilvēki paši uz vietas izvēlas tamadu.

Tamadas izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem. Dažkārt tamadas lomu uzņemas pie galda gados vecākais vīrietis, bet citreiz viesu vidū ir jau kāds, kam viss labi padodas un kurš uzreiz sāk darīt šo darbu. Nereti gadās situācija, ka tamada nevar dzert vīnu – vai jau vadījis viesības iepriekšējā naktī, vai jāturpina ceļš pie stūres, – tad uz vietas izvēlas citu. Pirmais tosts tad vienmēr būs par jauno tamadu.

Tamadas profesijai veltīta skulptūra Tibilisi FOTO: Wikimedia Commons

Tamadas etiķete

Gruzīnu mielastam jeb suprai ir savi noteikumi. Nu, piemēram, viegla uzdzeršana pa virsu katram kumosam Gruzijā nav pieņemta – glāzi iztukšot drīkst tikai pēc kārtējā tosta, bet tad tā jāizdzer sausa.

Tamadas galvenais pienākums ir šo tostu teikšana, kas viņiem dod spēju aktualizēt dažādus jautājumus, līdz ar to padarīt svētkus interesantākus un raisīt starp galda viesiem sarunas.

Pieņemts, ka vakara gaitā pie galda tiek pateikti vismaz 20 tosti.

Tostus ierosina tikai tamada, bet tos teikt vai papildināt pēc tam var jebkurš no pie galda sēdošajiem. Tāpēc nereti svētkos vīri sāk sacensties savās galda runās, lai pateiktu ko emocionālāku vai oriģinālāku nekā iepriekšējais runātājs. Tad process pāraug sava veida oratoru konkursā.

Tiesa, senāk tamada vairāk kontrolēja supru nekā šodien. Piemēram, svētku viesiem pat vajadzēja lūgt atļauju, lai uz mirkli pamestu galdu.

Sensitīva etiķetes daļa ir viesu noreibšanas pakāpe. Tamadam vajadzētu manīt, cik daudz katrs viesis ir izdzēris, un saprast, kad jāpalēnina tostu teikšanas temps. Parasti vakara sākumā tas ir sprigans un raits, bet vēlāk tie tiek teikti ar lielākām pauzēm.

Tamadas etiķete arī pieprasa, lai galda svarīgākā persona spēj kontrolēt arī savu reibumu.

Ja tiek teikts tosts, tamadam, protams, ir jāizdzer vīns, bet lielākais apkaunojums, kāds var būt, ir piedzēries tamada. Tamadam ir ļoti jājūt apreibšanas slieksnis un jāprot to kontrolēt. 

Klasiska tostu kārtība

Tamada izvēlas arī svētku vīnu un svētī vīndari, novēlot viņam daudz auglīgu ražu. Pēc tam viņš sveic visus, kas sapulcējušies suprā, lai piepildītu savu kantsi (trauku, kas izgatavots no kalnu auna raga), un pasākumā novada šādus septiņus tostus:

* Pirmais tosts ir par mieru. Kad tamada izdzer savu vīnu, katrs dalībnieks pieceļas un to atkārto;

* Ar otro tostu tamada svētī saimnieci, pateicoties viņai par sirsnīgo uzņemšanu, un izsaka komplimentus par viņas centieniem. Atkal visi stāv un saka tostu par godu viņai. Pēc tam, kad šis tosts norunāts, saimniecei jāpaņem savs khantsi un jāsaka pateicības tosts visiem atnākušajiem;

* Trešais tosts ir par tēvzemi, novēlot labklājību, gaišu nākotni un visu ienaidnieku sakāvi. Visi stāvus iedzer par to un dzied slavas dziesmu savai valstij;

* Ceturtkārt, tosts tiek teikts par godu visām mātēm;

* Tālāk tamada piedāvā tostu "par visiem, kas ir aizgājuši" un ir pelnījuši, lai tos atceras. Šajā brīdī saimniece atnes trauku ar maizi. Šis tosts ir vienīgais, kur tamada atstāj vīnu glāzē vai ragā par godu aizgājēju piemiņai. Pēc tam tamada izlej šo vīnu uz maizes;

* Tūlīt pēc tam tamada saka tostu par dzīvi, kas ir sestais tosts!

* Septītais tosts ir veltīts mīlestībai, un tās nozīmei mūsu ikdienas dzīvē. Runāt par mīlestību parasti vēlas visi, un mīlestībai skan galda dziesmas, sākas dejas un tiek stāstīti atgadījumi no dzīves.

Raksts tapis sadarbībā ar Gruzijasvini.lv.

Uz augšu
Back