Kad un vai Latvijas veikalu plauktos būs produkti, kuriem pievienoti kāpuru un kukaiņu milti? (7)

Raidījums “Pārtikas revidents” skaidro, kad un cik lielā mērā dažādi kāpuru un kukaiņu produkti kļūs arī par mūsu ikdienas uztura sastāvdaļu.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētniece Ilga Gedrovica jau vairākus gadus izstrādā inovatīvus produktus, pēdējos trīs gadus pastiprināti pievērošot uzmanību dažādu kukaiņu un kāpuru lietošanai pārtikā. Viņa stāsta, ka pārtikā lietojamos circeņus, kāpurus un sliekas neiegūst dabā, bet gan īpaši izveidotās audzētavās.

Pētniece arī atklāj, ka nelielas kukaiņu un kāpuru daļas cilvēki neapzināti ar ikdienas uzturu uzņem jau šobrīd: piemēram, dzerot kafiju, lietojot garšvielas, ogas, dārzeņus, miltu produktus un pat šokolādi, katrs no mums gada laikā apēd vismaz puskilogramu kukaiņu.

Arī E120 jeb pārtikas krāsvielu karmīnskābi iegūst no speciālas sugas laputīm. Tās apstrādājot, iegūst sarkanu pulveri, kuru izmanto pārtikas ražošanā, piemēram, pievieno jogurtam, ievārījumam, saldumiem un pat lūpukrāsai.

Taču apzināta kukaiņu un kāpuru lietošana uzturā ir jaunums gan Eiropā, gan arī Latvijā. Pētniece skaidro, ka pastiprināta uzmanība tiem ir pievērsta tāpēc, ka to uzskata ne tikai par ilgtspējīgu, bet arī vērtīgu pārtiku: “Kukaiņi un kāpuri tiek pozicionēti kā uzturvielām ļoti bagāti produkti.

Kukaiņi un kāpuri satur bagātīgi daudz olbaltumvielu. Tas nozīmē 2 līdz 3 reizes vairāk nekā mūsu ierastajos olbaltumvielu avotos. Turklāt klāt nāk arī dažādas citas uzturvielas - tādas kā šķiedrvielas, vērtīgie tauki un dažādas minerālvielas.

Tas ir ļoti svarīgi, lai pagatavotu uzturvielām bagātus pārtikas produktus, un šī ir lieliska izejviela, lai dažādus produktus ražotu tieši no kukaiņiem vai kāpuriem.”

Tā kā kaltēti dzeltenie miltu kāpuri nupat saņēmuši tirdzniecības atļauju ES, raidījums nolēma noskaidrot, vai produktus, kuriem pievienota šāda sastāvdaļa, tuvākajā laikā plānots piedāvāt arī Latvijas patērētājiem.

“Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pauž, ka šobrīd uzņēmumam nav plānu pastas vai miltu produktiem pievienot maltu kāpuru pulveri: ““Dobeles dzirnavnieks” savu produktu ražošanā izmanto tikai augu izcelsmes izejvielas, atsevišķiem gatavajiem miltu maisījumiem pievienojot piena un olu pulveri. Arī dzīvnieku barības ražošanā dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas netiek izmantotas. Neesam saskārušies arī ar klientu interesi par šāda veida produktiem.”

Arī “Latvijas maiznieka” nākotnes plānos neietilpst šādu produktu ražošana. “Šobrīd netiek plānots ieviest šādus nišas produktus, jo “Latvijas maiznieks” seko līdzi Latvijas patērētāja vēlmēm, kas ir ar vērtībām bagāta, cepta pēc tradīcijām klasiskā rudzu, graudu maize un baltmaize,” skaidro uzņēmuma mārketinga projektu vadītāja Undīne Svelpe.

Sekojot pircēju vēlmēm, uzņēmums “Fazer” piedāvā dažādus inovatīvus produktus. Un vēl nesen uzņēmums saviem patērētājiem Somijā piedāvāja maizi, kurai pievienoti circeņu milti. Taču Latvijā šādu produktu “Fazer Latvija” pagaidām ieviest neplāno: “Lai arī produkts bija ilgtspējīgs, kvalitatīvs un izpelnījās lielu sabiedrības uzmanību kā Somijā, tā visā pasaulē, kā arī ieguva dažādus starptautiskus apbalvojumus, patlaban tas vairs netiek tirgots lielveikalu tīklos Somijā. Iemesls ir pavisam vienkāršs – circeņu izmantošana pārtikas produktu pagatavošanā nav vēsturiski izplatīta Eiropā, un cilvēkiem ir spēcīgi ieradumi un tradīcijas attiecībā uz maizes garšu, tekstūru un sastāvdaļām.”

Pētniece Ilga Gedrovica gan uzskata, ka dažādu augstvērtīgu, uzturvielām bagātu ēdienu īpatsvars mūsu pusdienu šķīvī nākotnē tikai augs.

Gedrovica arī prognozē, ka nākotnē aizvien liela daļa cilvēku dažādu iemeslu dēļ varētu pievērsties veģetāram vai pat vegānam uzturam. Tāpēc arī dažādu augu izcelsmes produktu klāsts, visticamāk, pieaugs arī nākotnē. Taču līdzās tiem viņa prognozē arī dažādu kukaiņu un kāpuru produktu parādīšanos. Tie mūsu uzturu, viņasprāt, papildinās diezgan tuvā nākotnē.