/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/05/19/13788896t1h218c.jpg)
Latvieši un sēņošana ir nedalāmas lietas. Dzīvojam mēs brīnišķīgā zemē, kur mežs mūs iepriecina ar ēdamām sēnēm visu gadu. Ziemā sēņotāju gan ir mazāk, bet, iestājoties pavasarim, grozos tiek liktas arvien vairāk sēņu.
Mikoloģe: pirmās baravikas mežā varētu atrast jau maijā
Mikoloģe Diāna Meiere kanāla ReTV ziņām skaidroja, ka pavasarī populāro lāčpurnu sezona šobrīd ir plaukumā, bet bisīšu sezona tuvojas izskaņai. Tās gan mikoloģe uzturā neiesaka lietot, jo ik gadu ir vairāki saindēšanās gadījumi. Lai arī pēdējo 30 gadu laikā nav fiksēti nāves gadījumi, ārsts Roberts Stašinskis norāda, ka saindēšanās ar sēnēm var izraisīt nopietnus nieru un aknu bojājumus.
Kad vienu sēņu laiks mežā beidzas, tūlīt sākas cits. Kā atzīst mikoloģe,
maijs ir īpašs mēnesis, jo šajā laikā mežā sāk parādīties pirmās bekas, sviesta bekas bērzu bekas un arī baravikas.
Diāna Meiere iesaka būt vērīgiem, doties pašiem mežā, vērot piedāvājumu tirgū, sekot līdzi citu sēņotāju atradumiem sociālajos tīklos, lai varētu noķert mirkli, kad sāk augt tās sēnes, kuras gribētos likt savā groziņā.
Kāds būs sēņu gads kopumā? Kā skaidro mikoloģe, to prognozēt ir teju neiespējami, jo sēņu pasaule esot pārāk maz izpētīta un joprojām nav skaidrs, kāpēc viens gads ir, piemēram, gaileņu gads, bet cits baraviku.