Lāčpurns ir delikatese, bisīte – indīga. Kā atpazīt ēdamās pavasara sēnes?
Skaidro mikoloģe Inita Dāniele

FOTO: Mikoloģes Initas Dānieles privātā arhīva foto kolāža

Atsaucoties uz bērnībās atmiņām un "visziņu" paustajām gudrībām sociālajos tīklos, no meža nereti tiek pārnestas un uz pannas čurkstinātas teju visas pirmās sēnes, kas atrodamas mežā. Kā ēdamās pavasara sēnes atšķirt no indīgajām, skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele, kas ir arī viena no pērn izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autorēm.

FOTO: Mikoloģes Initas Dānieles privātais arhīvs

Kad agrā pavasarī no zemes degunus izbāž pirmās ēdamās sēnes, sociālajos tīklos ik gadu sākas īsti sēņu kari. Teju katram ir savs vienīgais pareizais viedoklis par to, kā indīgās bisītes atšķirt no ēdamajām sēnēm - lāčpurniem un ķēvpupiem.

Parastais ķēvpups 'Verpa bohemica'. No lāčpurniem atšķiras ar garāku kātiņu, cepurītes mala nav pieaugusi pie kātiņa. FOTO: Mikoloģes Initas Dānieles privātais arhīvs

Tā kā visas krunkainās pavasara sēnes no skata ir visai līdzīgas, tad daudzi tās maldīgi dēvē par murķeļiem, bez bažām liekot vienā grozā. Diemžēl, salasot un noēdot tā pavairāk bisīšu, rezultāts var būt visai skumjš. 

Parastā bisīte 'Gyromitra esculenta'. Bisītes arī mēdz būt gaišākas vai tumšākas, tomēr caurmērā tumšākas par lāčpurniem. Krokojums neregulārs, atgādina smadzenes. Aug priežu mežos, izcirtumos, gar taciņām. FOTO: Mikoloģes Initas Dānieles privātais arhīvs

Facebook domubiedru grupā Latvijas Mikologu biedrība un draugi sēņu pazinēja Inita Dāniele iesācējiem iesaka ņemt vērā kādu pavisam vienkāršu patiesību: “Katrs sauc sēnes, kā nu patīk un kā nu pasācis bērnībā un iemācījies no omītēm, radiem, draugiem, kaimiņiem utt. Lai nu tā būtu, tikai nevajag aizmirst, ka katrai sēnei ir arī savs oficiālais latviskais nosaukums. Ja vēlaties dot padomus internetā – vispirms sāciet ar šo nosaukumu, (iekavās varat pieminēt arī visus savus variantus).”

Speciāliste skaidro, ka vārda “murķelis” lietošana izraisot tikai pārpratumus, tāpēc labāk to nelietot vispār: “Šis nosaukums ir radies kā sena tulkošanas kļūda.

7

Palūkojieties uz sēņu nosaukumiem citās valodās: angļu “Morel”, vācu “die Morchel”, latīņu ‘Morchella’ latviski ir “lāčpurns”. Savukārt angļu “false Morel”, vācu “die Lorchel”, latīņu ‘Gyromitra’ latviski ir “bisīte”. Diemžēl nekorekta tulkojuma rezultātā vārds “murķelis” ir “aizgājis” ne pie tās sēnes, un rezultātā par murķeļiem tautā visbiežāk saukā tieši bisītes, nevis lāčpurnus.”

Parastais lāčpurns 'Morchella esculenta'. Lāčpurni mēdz būt gaišāki vai tumšāki, ir pat vairākas varietātes. Cepurītes krokojums atgādina regulāras formas šūnas. Aug dārzos, parkos, lapkoku mežos. FOTO: Mikoloģes Initas Dānieles privātais arhīvs

Juceklis ar nosaukumiem ir īpaši bīstams tāpēc, ka lāčpurns skaitās delikatese, bet bisīte, lai kā daudziem negribētos ticēt, tomēr ir indīga sēne. “Jā, pēdējos gados neviens no bisītēm nomiris tiešām nav, bet nopietni saindēšanās gadījumi ar nonākšanu slimnīcā ir bijuši. Paziņu vidū zinu ap 10 saindēšanās gadījumu, kas gan beigušies tikai ar izbīli, slimnīcā nenonākot,” brīdina Inita Dāniele, piebilstot, ka saindēšanās simptomi var būt ļoti dažādi.

Divas bisīšu sugas kopā: lielākā un gaišākā ir dižā bisīte 'Gyromitra gigas', mazākā un tumšākā - parastā bisīte 'Gyromitra esculenta'. Krāsa un izmērs ne vienmēr ir izšķirošais šo sugu atšķiršanā. Sporas gan labi atšķiras! FOTO: Mikoloģes Initas Dānieles privātais arhīvs

“Saindēšanās vēl nenozīmē noindēšanos, tāpēc kaitinošos komentārus: “Es to ēdu un esmu vēl dzīva/dzīvs”, labāk paturēt pie sevis.

Katrs, protams, pēc saviem ieskatiem var indēties, ar ko un kā grib, bet nemāciet to darīt citiem!”

7

- mikoloģe ir skarba pret interneta “visziņu” sniegtajiem padomiem. “Drošības pēc es labāk kļūstu nikna jau savlaicīgi,” viņa smej, iesakot atcerēties, ka ne viss ir zelts, kas spīd, un ne visas sēnes ir ēdamas.

Uz augšu
Back