/nginx/o/2021/04/26/13747717t1h2635.jpg)
Bieži vien cilvēki mēdz paust bažas par dzīvnieku gaļas subproduktu iespējamo piesārņojumu. To veido dažādi smagie metāli, un visbiežāk tas ir, piemēram, svins un kadmijs. Kuriem produktiem jāpievērš pastiprināta uzmanība?
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša raidījumam «Pārtikas revidents» stāsta, ka svinu un kadmiju patērētājs uzņem gan ar pārtiku, gan gaisu un ūdeni. Tātad - no apkārtējās vides.
Arī dzīvnieki pārtiek no tā, kas atrodams apkārtējā vidē. Un vides piesārņojumu ietekmē rūpniecība, atkritumu un arī plastmasas atkritumu dedzināšana, un arī notekūdeņi un mēslojums, kas vēlāk var nonākt saskarē ar lopbarību.
Ilze Plīkša atklāj, ka
līdz šim gan PVD nav konstatējis paaugstinātu smago metālu līmeni lauksaimniecības dzīvnieku barībā.
Un arī šo dzīvnieku subproduktos piesārņojumu atrod diezgan reti: «Kopā mēs pa gadu noņemam apmēram 144 paraugus. Un, jā, - pēdējos divos gados esam konstatējuši liellopu nierēs paaugstinātu kadmija daudzumu, pa vienam paraugam katrā gadā.»
PVD eksperte arī stāsta, ka šādus subproduktus, piemēram, nieres un aknas, mēs ikdienā nelietojam uzturā, tāpēc attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku gaļu pamata satraukumam nav. Bet uzmanību der pievērst dažādu medījamo dzīvnieku subproduktiem: «Mēs, Pārtikas un veterinārais dienests, ņemam diezgan daudz paraugu no medījamajiem dzīvniekiem. Un
apmēram 30% šo medījamo dzīvnieku paraugos tiek konstatēts paaugstināts kadmija un svina saturs, tādēļ medījamo dzīvnieku iekšējie orgāni jeb subprodukti būtu jāizvēlas pārtikai ļoti retos gadījumos.»
Plīkša skaidro, ka šie dzīvnieki svinu un kadmiju bieži vien uzņem ziemā, lielceļu malā laizot uz ceļa izkaisīto sāli. Un, jo vecāks medījamais dzīvnieks, jo lielāks iespējams piesārņojums tā organismā.