Kas ir ļaunprātīga pārtikas izmantošana un kā no tās atbrīvoties

FOTO: Shutterstock

Ēdiens ir daļa mūsu ikdienas, tas nu ir fakts, un tas nekad nemainīsies, bet nereti ēdiens tiek izmantots ne tā pamata mērķim, bet gan, lai sev un citiem ko pierādītu, justu prieku, kavētos atmiņās, tādējādi nodarot pāri savam organismam.

Kas ir ļaunprātīga pārtikas izmantošana

Pārtika ir tieši saistīta ar  mūsu attiecībām ar mūsu ķermeni. Tikai nedaudzi ir gatavi to klausīties, pievērst uzmanību tam, ko vēlas organisms, un ēst sev ērtā režīmā. Esam pieraduši pastāvīgi saņemt informāciju no ārpuses - uzklausīt uztura speciālistus, astrologus, draudzenes, kuras iesaka neēst taukus, neēst naktī, ēst olbaltumvielas vai atteikties no saldumiem. Vecāki jau no bērnības māca ēst brokastis un pusdienas noteiktā laikā, un jau no agras bērnības lielākajai daļai cilvēku ir problēmas ar uztura paradumiem, stāsta "Postimees".

Kaitniecība sev ar pārtiku ir stāvoklis, kurā ēšanas paradumus nosaka nevis ķermeņa patiesās vēlmes, bet gan uzspiestas domas, ieradumi un uzskati. Izvēloties veģetāro vai Vidusjūras reģiona diētu, tev sākotnēji, iespējams, patiešām nav ne jausmas, ko vēlies ēst, kas tev no tā visa garšotu, kā pagatavot un cik reizes dienā ieturēt maltīti. 

Šādi mēģinājumi piespiedu kārtā, bez pietiekošām zināšanām, izveidot veselīgu dzīvesveidu vai zaudēt svaru var izraisīt depresiju un iekšēju diskomfortu. Iemeslus gan sāc attiecināt uz virkni citu ārēju apstākļu, aizmirstot par vissvarīgāko.

Kāda mēdz būt pārtikas ļaunprātīga izmantošana?

Pieaugušajiem patīk sevi ar ēdienu mocīt un terorizēt visdažādākajos formātos. Šādos gadījumos ēdiens darbojas kā sava veida emociju un iekšējā stāvokļa izpausme.

Piemēram, pārtika kā uzmanības pievēršanas mehānisms.

Cilvēks ar pārtikas palīdzību izveido noteiktu instrumentu, kas kalpo uzmanības piesaistīšanai,

piemēram, "es ievēroju modernu diētu", "es kļuvu par vegānu" vai "es iztērēju tik daudz naudas bioloģiskiem produktiem". Bet ķermenis ar to var nebūt mierā.

Izmanto ēdienu kā atrunu priekam. "Atstāj man vienīgo dzīvesprieku - manu kūciņu." Pārtika, it īpaši cukurs, ir vienkāršākais veids, kā sagādāt prieku dzīvē. Garšas receptori darbojas uzreiz, un cilvēks dažu sekunžu laikā nonāk laimes telpā. Bet, ja tu sev sagādā prieku tikai šādā veidā, situācija galu galā pārvērtīsies par apburto loku. Cilvēks ēd saldumus, viņam šķiet, ka viņš kļūst laimīgāks, tad parādās pūtītes un pieaug svars, cilvēks kļūst ar sevi neapmierināts un emocionāli nomākts, atkal meklē prieku un atrod to tur, kur ir ieradis to meklēt, - pārtikā. Un tā uz riņķi vien...

Ēdiens kā mīlestība, ko saņēma bērnībā. Piemēram, bērnībā vecmāmiņa no rīta cepa baltmaizi olā. Tagad tavs ķermenis jūtas diskomfortā, ja tiek patērēti miltu produkti, bet, mēģinot noķert šo ļoti patīkamo sajūtu, tu no šā garduma neatsakies. Atgriešanās pie vecmāmiņas laukos uz sekundi, bet diskomforts organismā - vairākas stundas.

Pārtika kā pierādījums un pašapliecināšanās. Tu centies būt visskaistākais sev un citiem, katru rītu ēdot selerijas un dzerot smūtijus. Vai, gluži pretēji, ēst hamburgeru, jo "kāda starpība, ja visi apkārtējie jau zina, ka esmu resna?" Šeit ir arī runa par gribasspēku - pierādīt sev, ka es kaut ko varu. Piemēram: "Es pavadīju 8 dienas gavējot, kas nozīmē, ka man ir lielisks gribasspēks." Šāds cilvēks pastāvīgi kaut ko pierāda sev un citiem, taču prieks no tā nav pārāk liels un nav teikts, ka tas nes jebkādu labu organismam un labsajūtai.

Uz augšu
Back