Meklēsim veldzi tumši sarkanā arbūzā!
Iesaka farmaceite

FOTO: Depositphotos

Kā, temperatūrai pieaugot un sākoties vasarai, ķermenī labāk atjaunot šķidruma krājumus? Šo jautājumu mēdz uzdot arī farmaceitam. „Kad parādās vēlme pēc kaut kā atspirdzinoša, varam veldzei apēst kārdinošu un sulīgu arbūza šķēli,” piedāvā „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Ja varam uzņemt lielu daļu no ikdienā nepieciešamā šķidruma daudzuma ar pārtiku, tad kāpēc gan neizmantot vasaras piedāvātās veltes, lai cīnītos ar vasaras karstumu?

Kas arbūzam «vēderā»?

Arbūzi sastāv no aptuveni 92 procentiem ūdens, bet tas nenozīmē, ka tajos nav vērtīgu uzturvielu. A, B6 un C vitamīni, likopēns un citi antioksidanti, dažādas aminoskābes, kā arī milzīgs daudzums kālija un mazliet kalcija un dzelzs. Visbeidzot, arbūzs satur maz sāls un kaloriju – kas padara to par veselīgu un atspirdzinošu našķi.

Sarkans! Ļoti sarkans!

Jau pieminētais likopēns ir antioksidants, kura bagātīgums arbūzos ir ļoti ieinteresējis zinātniekus. Tā loma cilvēka organismā apskatīta pētījumos saistībā ar sirds un kaulu veselību, kā arī spēju samazināt vēža risku. Likopēns atrodams sarkanos augļos un dārzeņos (piemēram, tomātos un arbūzos), piešķirot tiem šo krāsu. Šī iemesla dēļ visveselīgākais arbūzs ir labi nogatavojies – tumši sarkans. Līdzīgi nogatavošanās laikā pieaug arī beta karotīna un fenolisko antioksidantu daudzums.

Arī mizas un sēklas

Tas nenozīmē, ka tikai arbūza sarkanā daļa ir ēdama un veselīga. Piemēram,  mizas baltajā kārtā ir daudz citrulīna – aminoskābes, kas iesaistās cilvēka vielmaiņā un pārvēršas par arginīnu. Tas savukārt uzlabo asinsriti, kas nozīmē labāku sirds un asinsvadu veselību, kā arī, pēc Teksasas A&M universitātes pētījumiem, pat var dot minimālu viagrai līdzīgu efektu.

Visbeidzot, pat arbūzu sēklas – vispirms gan izdiedzētas un nometušas savu virskārtu – ir ēdamas. Tās satur daudz olbaltumvielu, magnija, B vitamīnu un nepiesātinātās taukskābes.

Vai tiešām regulē asinsspiedienu?

Daži pētījumi liek domāt, ka kāda arbūzos esoša viela ir īpaši veselīga vecākām sievietēm pēcmenopauzes periodā. Kādā pētījumā sievietes lietoja arbūza ekstraktu sešas nedēļas, un pēc šā laika posma viņām bija novērojams nedaudz zemāks asinsspiediens un elastīgākas artēriju sieniņas. Pētījuma veicēji uzskata, ka tieši citrulīns/arginīns panāk šo efektu.

Kas par daudz, tas par skādi!

„Lai cik vilinoši izklausītos minētais, nebūs laba doma manīt savu diētu un pārtikt gandrīz vienīgi no arbūziem,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Kas par daudz, tas par skādi, un vienmēr vislabākais uzturs ir sabalansēts. Pārāk daudz likopēna dienā (vairāk nekā 30 mg, ko saturētu aptuveni 700 g arbūza) ilgākā laika posmā var izraisīt vieglas gremošanas trakta problēmas – nelabumu, diareju un vēdera uzpūšanos.

Cilvēkiem ar hiperkaliēmiju (pārāk augstu kālija daudzumu asinīs) nevajadzētu aizrauties ar arbūzu ēšanu. Visbeidzot, kaut gan augļos atrodamais cukurs parasti ir salīdzinoši veselīgāks par cukuru, ko pievieno produktiem ražošanas gaitā, tas ir un paliek cukurs, un arbūzos tā ir daudz.

Informācijas avoti: Arbūzi: veselīgums, riski un uzturvērtība livescience.com ; Veselības Noslēpumi Nr 42.

Uz augšu