/nginx/o/2020/05/21/13112622t1h5a4f.jpg)
Mūsdienās Francijā vien tiek ražoti vairāk nekā 400 dažādu veidu sieri: no mīksta un svaiga līdz vairākus gadus izturētiem. Visā pasaulē to ir vēl daudz, daudz vairāk. Šajā hierarhijā vienkāršākie un maigākie ir svaigie sieri, kas ir visu citu siera veidu pamats.
Tos lielākoties var ēst vai nu uzreiz pēc pagatavošanas, vai dažas stundas pastāvējušus. Viens no slavenākajiem svaigajiem sieriem ir mocarella.
“Jau 7. gadsimtā Itālijas teritorijā dzīvoja šodien slavenie mocarellas piena devēji – bifeļi, taču tolaik tos nodarbināja vienīgi kā jūga lopus Neapoles purvos. Tikai piecus gadsimtus vēlāk šo dzīvnieku pienu sāka izmantot arī kulinārijā, tiesa, mazos apjomos. Un tikai no 18. gadsimta, kad tika nosusināti Neapoles apkārtnē esošie purvi, sākās bifeļpiena siera – mocarellas – uzplaukums. Mocarella ir svaigā tipa siers, ko tradicionāli gatavo no bifeļpiena, bet mūsdienās visbiežāk no govs piena. Kvalitatīva mocarella ir mīksti sulīga, maiga un krēmīga; to pārplēšot, iztek sūkalas un parādās tādas kā strēmelītes,” par mocarellas izcelsmi stāsta Rimi Gardēde Signe Meirāne.
Mocarellas izmēri, tipi un nosaukumi
Signe Meirāne uzsver, ka bifeļpiena mocarellu noteikti nevajag cept un karsēt, jo tās burvība slēpjas tieši svaigumā. Var vienkārši pārslacīt ar olīveļļu, uzkaisīt nedaudz jūras sāls un piparu un baudīt ar maizi, pamērcējot sulās, kas iztek no siera. Tāpat to var baudīt kā jebkuru labu mocarellu ar kvalitatīvu olīveļļu, tomātiem, vītinātu gaļu, persikiem, zemenēm vai balzamiko. Un noteikti var likt burgerī, uz siltas zupas, sautējuma, pastas vai jau izceptas picas. Arī cita veida mocarellu, kas marķēta ar PDO* zīmi, ieteicams ēst svaigu, bet visas pārējās droši var pievienot ēdienam cepot.
“Piedāvāju trīs receptes – divas ar bifeļpiena mocarellu un vienu no govs piena mocarellas. Lai labi garšo!” novēl Signe Meirāne.
*Zīme PDO uz iepakojuma norāda, ka siers gatavots no bifeļpiena, ievērojot klasiskās receptes un tradīcijas.
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)