Japāņu ilgdzīvošanas noslēpumi: ko varam mācīties?

Receptes.lv
CopyDraugiem Whatsapp Pinterest
Foto: Depositphotos

2017. gadā vidējais vecums Japānā sasniedza 87 gadus. Mūsdienās uzlecošās saules zeme ieņem pirmo vietu garo mūžu sarakstā, un puse no visiem pasaules iedzīvotājiem, kuriem ir 110 gadi, dzīvo tieši Japānā. Viens no galvenajiem šādas japāņu apskaužamās ilgmūžības iemesliem ir pareizs uzturs. Nav brīnums, ka japāņu virtuve tiek atzīta par veselīgāko pasaulē. Portāls “Foodinmyroom” iepazīstina ar veselīgajiem produktiem, kas paildzina mūžu.

Aļģes

Japāņu uzturā lielu daļu ieņem jūraszāles. Tās satur daudz vitamīnu un minerālvielu, kā arī spēcīgu antioksidantus, kam piemīt pretvēža iedarbība un tie palēnina novecošanās procesu. Ir bijuši pētījumi, kas apliecina, ka daudzu gadu laikā, ēdot aļģes, japāņiem zarnās bijis pat jūras gēns!

Tieši aļģes ir finansiāli dārgākas un ne visur nopērkamas, bet citādāk ir ar jūras kāpostiem. Arī tiem ir līdzīgs sastāvs, tie ir brīvāk pieejami un maciņam draudzīgāki.

Zivis 

Pateicoties zivju ēdienkartei, Japānā ir viszemākais mirstības līmenis no insultiem un sirdslēkmēm. Zivīs esošās Omega-3 taukskābes un koenzīms Q10 ir ļoti labvēlīgs sirdij un asinsvadiem, samazina asins recekļu veidošanās risku asinsvados, uzlabo asins plūsmu un normalizē asinsspiedienu. Turklāt vislielākā derīgo skābju koncentrācija ir iecienītākajās un pieejamākajās jūras zivīs - siļķēs, reņģēs kā arī tunzivīs, forelēs un lasī.

Zivju gaļa ir noderīga arī ar to, ka tā sastāv no viegli sagremojamiem proteīniem un satur ļoti maz ogļhidrātu. Zivīm ir daudz skaistuma un jaunības vitamīnu - A, D, E, B12, jods un taurīns, kas nepieciešami normālai vairogdziedzera un nervu sistēmas darbībai, kā arī kobalts, kas novērš sirmo matiņu parādīšanos.

Foto: Depositphotos

Dārzeņi un augļi 

Katru dienu japāņi ēd vairākas porcijas dārzeņu un augļu - svaigu un raudzētu. Šķiedrvielu pārpilnība veicina labu gremošanu, palīdz attīrīt ķermeni no toksīniem un kalpo kā lieliska aptaukošanās profilakse. Un raudzētie pārtikas produkti - plūmes, kāposti, burkāni, redīsi - arī nodrošina organismu ar B, K, C vitamīniem, omega-3 taukskābēm un dažādām probiotikām, uzlabo aizkuņģa dziedzeri, normalizē zarnu mikrofloru un stiprina imūnsistēmu, kā arī sasaista un izvada smagos metālus un toksīnus no organisma. Starp citu, arī mūsu vietējiem kāpostiem ir visas šīs brīnumainās īpašības.

Soja

Ievērojamu Japānas uztura daļu veido sojas produkti, īpaši tofu un miso pasta. Pēdējais ir izgatavots no sojas un rīsiem, raudzēts ar īpašu sēnīti – tieši fermentācijas dēļ augu olbaltumvielas kļūst viegli sagremojamas.

Sojas produkti ir ne tikai ļoti augsti kvalitatīvi olbaltumvielu avoti, bet arī efektīvs līdzeklis pret novecošanos. Tie satur svarīgus vitamīnus, holīnus, lecitīnus, kas aktīvi piedalās vielmaiņas procesā, kā arī B, D un E grupas vitamīnus - tā sauktos anti-novecošanās un ilgmūžības vitamīnus. Soja stabilizē cukura līmeni asinīs, uzlabo ādas elastību un novēršot grumbu veidošanos. Iespējams, tieši šī maģiskā produkta nopelns ir tas, ka japāņi vienmēr izskatās krietni jaunāki.

Foto: Depositphotos

Zaļā tēja

Protams, zaļā tēja tiek uzskatīta par iecienītāko dzērienu Japānā - īsts jaunības un ilgmūžības eliksīrs. Polifenoli, ar kuriem dzēriens ir bagāts, pazemina asinsspiedienu un lipīdu līmeni, kas atbild par sirds un asinsvadu slimību attīstību. Tianīns zaļās tējas sastāvā stimulē smadzenes, stiprina nervu sistēmu. Turklāt zaļā tēja veicina dabisku tauku sadedzināšanu un svara zudumu, samazina holesterīna un trombocītu daudzumu, regulē cukura līmeni asinīs, novēršot diabēta rašanos un palielina kaulu blīvumu.

Svarīgi ir arī tas, ka virtuvē japāņi izmanto tikai svaigus produktus (galvenokārt zemas kaloritātes), kā arī saudzējošas gatavošanas metodes. Daudzi ēdieni tiek tvaicēti un vārīti, un zivis visbiežāk ēd neapstrādātas. Uzturā gandrīz nav nekā cepta un sāls, kā arī sarkanās gaļas. Turklāt japāņi ēd mazās porcijās un lēnām (īpaši tāpēc, ka viņi izmanto irbulīšus nevis dakšiņas). Tā rezultātā vienā ēdienreizē japāņi ēd par 20 procentiem mazāk nekā eiropieši. 

Lasi vēl:

KomentāriCopyDraugiem Whatsapp Pinterest
Receptes.lv iesaka
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu