Gada vēsākajos mēnešos roka biežāk stiepjas pēc ēdiena: kāpēc tā?

FOTO: depositphotos.com

Reizēm šķiet, ka ziemā vēderā ir izveidojies melnais caurums, kurš vidēji ik pēc divām stundām pieprasa ēdienu. Ieradums pavirināt ledusskapja durvis arī kļūst izteiktāks, izsalkums uzmācas spēcīgāk nekā gada siltajos mēnešos. Kāpēc vēsos laikapstākļos kārojas ēst biežāk un vairāk un kā to labot, skaidro "Kitchenmag".

Lielāks enerģijas patēriņš sildoties

Kad ārā ir auksts, organismam nepieciešams vairāk enerģijas, lai sevi sasildītu. Ātrākais un cilvēkam patīkamākais veids, kā šo enerģiju iegūt, ir vienkārši paēst. Tātad, ja nemitīgi izjutīsi vēsumu, būs arī vēlme uzkost.

Labākais veids, kā no tā izvairīties, - neļauj sev salt. Izvēlies atbilstošu apģērbu, gan esot mājās, gan darbā, gan arī dodoties pastaigā.

Tumši rīti un tumši vakari = slikts miegs

Rudens un ziemas mēnešos ir ne vien aukstāks, bet arī tumšāks. Lielāko dienas daļu aizvadām pelēcīgos laikapstākļos, krēslā un tumsā. Melatonīns ir hormons, kas ietekmē miegu un izstrādājas tieši tad, kad ārā ir tumšāks, tātad gada aukstajos mēnešos tas izstrādājas vairāk, un lielu dienas daļu cilvēks ir gana miegains, naktīs nereti guļ nemierīgāk un tādēļ nespēj kārtīgi izgulēties. Tādējādi aktivizējas ķēdīte  - bezmiegam seko apātija un depresīvs noskaņojums, kas savukārt iet roku rokā ar vēlmi ēst. 

Ko iesākt? No rīta kad esi pamodies, bet aiz loga ir tumšs, tāpat arī vakaros pirms gulētiešanas, nesēdi tumšās telpās, lai organisms jau negribētu gulēt, toties parūpējies, lai naktī guļamistabā ir pilnīga tumsa un tu vari kārtīgi izgulēties.

Rezervju uzkrāšana

Aukstā laikā vielmaiņa palēninās, organisms taupa enerģiju un mēģina pēc iespējas daudz noglabāt rezervei - tauku slānītī. Tāpēc ir kāre pēc siltiem un treknākiem ēdieniem.

Šajā laika posmā nav jēgas arī sākt diētu, jo šīs rezerves tik viegli neiznīdēt.

FOTO: Depositphotos

Labākais risinājums ir palielināt fizisko aktivitāšu apjomu un iekļaut uzturā produktus, kas viegli pārstrādājas un ir labvēlīgi vielmaiņai. 

Paaugstināts stresa līmenis

Saulaino dienu trūkuma dēļ organismā D vitamīns neizstrādājas pietiekamā daudzumā. Bez šā vitamīna nepietiekami izstrādājas arī laimes hormons serotonīns. Papildus pievienojas ikdienas nogurums, problēmas darbā, sadzīvē, dažāda rakstura pārdzīvojumi un nervozitāte. Tam visam apvienojoties, laimes hormona vietā izdalās stresa hormoni kortizols un andrenalīns. Šie hormoni sūta signālu smadzenēm, ka ķermenis ir briesmās un tam nepieciešams papildu enerģijas lādiņš, un atkal rodas vēlme paēst.

Lai izvairītos no šā faktora izraisītas ēšanas, uzņem D vitamīnu, piedomā pie svaiga, veselīga uztura, dari to, kas tev patīk un liek justies labi, daudz uzturies svaigā gaisā.

Reizēm vajag tik vien kā padzerties

Vēsajos mēnešos slāpes izjūtam krietni retāk, taču tas nenozīmē, ka ķermenim tāpēc nepieciešams mazāk ūdens. 

Ja jūti izsalkumu, pirms ķeries pie kārtīgas ēdiena porcijas, izdzer glāzi ūdens un mazliet nogaidi.

Ja izsalkums rimsies, to būs izraisījis ūdens trūkums.

Uz augšu
Back