Ja esi nolēmis ķerties pie gurķu konservēšanas - sālīt, skābēt vai marinēt, tad daži praktiski padomi nenāks par ļaunu.
- Konservēšanai vispiemērotākie ir nelieli, nepārauguši gurķi. Savukārt lielajiem gurķiem jāizgrebj sēklas un pēc tam tos var izmantot tā dēvēto sinepju gurķu gatavošanā.
- Gurķus vēlams konservēt ar visu mizu, ja vien tā nav pārlieku grubuļaina vai arī pārlieku savītusi.
- Pirms konservēšanas gurķus rūpīgi nomazgā. Ja miziņa ir ļoti grubuļaina, to noberž ar suku.
- Ja šķiet, ka gurķi ir apvītuši, tiem nogriež galus un gurķus iemērc aukstā ūdenī. Gurķus mēdz mērcēt arī pirms citu konservu gatavošanas.
- Sālīšanai paredzētajiem gurķiem jābūt pavisam svaigiem; vislabāk, ja tos var iesālīt novākšanas dienā, citādi tie strauji zaudē vērtību.
- Lai virs sālītiem gurķiem traukā neveidojas pelējums, virspusē liek sagrieztu mārrutka sakni.
- Skābētus un sālītus gurķus uzglabā aukstā pagrabā vai citā vietā, kur temperatūra nav augstāka par 6 - 7 grādiem. Ja ir siltāks par 8 - 10 grādiem, gurķi pārskābst, kļūst mīksti un zaudē labo garšu.
- Ja nav piemērotu uzglabāšanas apstākļu, skābētus gurķus ieteicams pasterizēt.
- Gurķus līdz konservēšanai nevajadzētu uzglabāt blakus tomātiem, jo tad tie ātri kļūst dzeltenīgi un zaudē kraukšķīgumu. Arī no āboliem gurķus ieteicams turēt pēc iespējas tālāk.
- Visiecienītākās garšvielas un garšaugi gurķu konservēšanai ir dilles, pētersīļi, estragons, lupstājs, baziliks, smaržīgie pipari, čili un sinepju sēklas.
- Gurķu konservēšanai ļoti labi der arī mazliet neparastākas piedevas, piemēram, nātres, bērzu lapas, ozolu lapas, kā arī skābenes un egļu skujas. Gurķu konserviem var pievienot arī svaigas jāņogas, ērkšķogas, samteņu un krešu ziedus.
- Gurķi konservos lieliski sader ar tomātiem, sīpoliem, papriku, burkāniem, kabačiem, patisoniem, ziedkāpostiem, sīpoliem, ķiplokiem u. c.
- Gurķu salātiem piemērotākās ir 0,5 l burkas, savukārt marinētiem un skābētiem gurķiem - 1 l un 3 l burkas.
Teksts no grāmatas "Konservēšanas rokasgrāmata", Iveta Galēja; apgāds "Zvaigzne ABC"