Mūsu seņčiem Ziemassvētku galda neatņemama sastāvdaļa ir bijusi putra. Pastāvēja ticējums, ka no šīs maltītes var gūt spēku un izturību visam nākamajam gadam. Tādēļ daļu biezputras upurēja dabas spēkiem. Karoti biezputras likuši uz jumta kores un sētas mietiem – šādi cienājot vēju. Putru kuru neapēda saimnieces nesa arī uz augļu dārzu – cienāja zemi. Skaista paraža, vai ne?
