Kategorijas

Recepšu kolekcijas

Pikša

Pikša ir mencu dzimtas bentiska jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu, acis samērā lielas. Augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli, uz kuras atrodas ļoti īss tausteklis. Pirmā muguras spura augsta, trīsstūrveida. Sānu līnija tumša. Mugura tumša, zaļganbrūna, sāni gaišāki, vēders balts. Starp krūšu spuras pamatni un sānu līniju melns apaļš plankums. Pikša dzīvo dziļumā, aukstos un tīros Ziemeļatlantijas okeāna ūdeņos, Eiropas piekrastē no Portugāles līdz Īslandei, Špicbergenei un Novaja Zemļai. Nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā. Baltijas jūras rietumdaļā samērā reta, austrumdaļā – ļoti reta ieceļotāja. Pikšu zvejas labākais laiks ir no septembra līdz aprīlim. Zivs sastopama līdz 200 m dziļumā. Barojas ar bentiskajiem organismiem – vēžveidīgajiem, adatādaišiem, gliemjiem, tārpiem, sīkām zivīm, mazuļi – ar airkājvēžiem. Dzimumgatavību sasniedz 5. - 6. gadā, sasniedzot 47 cm garumu. Nārsta migrācijas tālas. Nārsto no februāra līdz jūnijam, galvenokārt martā - aprīlī. Pikša ir augstvērtīga un garda baltās gaļas zivs, ko var pasniegt ar dažādām piedevām. Tās gaļa ir piemērota vārīšanai. Zivi ieteicams pagatavot ar vēžu mērci. Zivs satur daudz B grupas vitamīnu, kalcija, joda, fosfora un selēna. Pikšas fileju ir grūti atšķirt no mencas filejas.

Atpakaļ