Teikšu uzreiz – man ir labvēlīga attieksme pret veģetāriešiem. Divas manas draudzenes ētisku apsvērumu dēļ jau sen ir atteikušās no gaļas. Es cienu viņu pārliecību, taču es nevaru piekrist tam, ka veģetārisms ir optimālākā uztura sistēma cilvēka organismam, universāls paņēmiens kā atbrīvoties no slimībām un liekā svara. Tie ir tikai mīti, un, lūk, kāpēc.
1. mīts – veģetārisms ir dabīgs cilvēkam, jo mūsu gremošanas sistēma ir slikti pielāgota gaļas sagremošanai
Mēs esam plēsoņas vai zālēdāji? Šī tēma izraisa daudz diskusiju, un galvenais šo strīdu arguments ir zarnu trakta garums. Cilvēka zarnas ir garas, gandrīz tāpat kā lamām un aitām. Lauvām un tīģeriem tās ir daudz īsākas. Tieši tādēļ caur gremošanas traktu gaļa plēsoņām iziet ātri, bet mūsu gremošanas sistēmā tā aizkavējas un sāk sadalīties, saindējot organismu. Uz šo teoriju uzstāj veģetārisma piekritēji.
Patiesībā, zarnas cilvēkam patiešām ir gandrīz tikpat garas kā zālēdājiem. “Bet gaļa tajās neaizkavējas un nesadalās. Normālā situācijā viņai tur nemaz nav jābūt.” – reiz sarunā apgalvoja kāda ārste, dietoloģe. “Olbaltumvielas tiek pārstrādātas kuņģī ar sālskābes palīdzību, pēc tam divpadsmitpirkstu zarnā fermentu iedarbībā. Tālāk tievajā zarnā nonāk tikai aminoskābes.”
Ja gremošanas procesi ir traucēti (piemēram, jums ir gastrīts ar pazeminātu skābes saturu) vai jūs vienkārši ēdienu neesat kārtīgi sakošļājuši, tad gaļas gabaliņš var nokļūt zarnās slikti apstrādāts. Tur viņš tiešām kļūs par barības bāzi kaitīgajām baktērijām. Taču tieši tas pats notiek arī ar maizes vai ķirbja gabalu. Tātad, noteicošais nav zarnu garums vai barība, bet gan tas, cik labi funkcionē jūsu gremošanas sistēma.
2. mīts – veģetārisms viennozīmīgi ir veselīgs
Neskaitāmi pētījumi liecina: veģetārieši retāk nekā gaļēdāji cieš no hipertonijas, diabēta, sirds un asinsvadu saslimšanām, osteoporozes, vēža… Vai tiešām pēc pārejas uz augu valsts uzturvielām visas veselības problēmas izgaist?
Patiesībā, veģetāriešu diētai ir savi mīnusi. Ar augu valsts produktiem ir grūtāk uzņemt nepieciešamo olbaltumvielu, dzelzs, cinka un D vitamīna daudzumu. Vācijas zinātnieki ir konstatējuši, ka divi no trīs veģetāriešiem un 92% vegānu cieš no vitamīna B12 deficīta. Īpaši jūtīgas pret šī vitamīna trūkumu ir nervu un asinsrades sistēmas.
Daudzi zinātniskie darbi (EPIC-Oxford, Health Shoppers Study, Adventist Health Study) pierāda, ka “plēsoņas” zināmā mērā ir veselīgāki par “zālēdājiem”. Britu zinātnieki ir konstatējuši, ka gaļēdājiem retāk ir novērots taisnās zarnas, smadzeņu un dzemdes vēzis.
3. mīts – veģetārisms palīdz novājēt
Zinātniski ir pierādīts, ka ķermeņa masas indekss veģetāriešiem ir zemāks nekā gaļēdājiem.
Patiesībā, ķermeņa masas indekss tiek aprēķināts pēc noteiktas formulas, bet tas neraksturo ķermeņa sastāvu. Zems indekss var liecināt gan par lieko tauku neesamību, gan par nepietiekamu muskuļu masu.
Sastādīt veģetārisku ēdienkarti ir sarežģīts uzdevums pat pieredzējušam dietologam. Izslēdzot no uztura lielu produktu grupu, ēdienkarte ir jāpārkārto tā, lai saglabātu optimālo olbaltumvielu un ogļūdeņražu līdzsvaru, pie tam tā, lai nepārsniegtu kalorijas.
Jā, gaļā ir daudz tauku, tai skaitā slēpto tauku. Taču arī graudu produktos ir daudz kaloriju. Olīveļļa ir smagāka par sviestu. Tādi augļi kā banāni un vīnogas ir ļoti saldi. Svaigus dārzeņus un zaļumus mūsu klimatiskajā joslā ziemas un pavasara mēnešos vienkārši nevar dabūt, ne tā kā veģetārisma dzimtenē Indijā, tāpēc, lai uzņemtu nepieciešamo barības vielu un vitamīnu daudzumu, nākas palielināt porciju. Rezultātā jūs iegūsiet papildus 200 vai pat 300 kalorijas.
Raksta autors: Bonappetit.lv
