Agaves sīrups – iegūts no agaves auga, satur lielu fruktozes daudzumu. Lai gan tam ir zems glikēmiskais indekss, pārmērīgs tā patēriņš var negatīvi ietekmēt aknu veselību un vielmaiņu, tāpēc arī to ieteicams lietot samērīgi. Satur daudz fruktozes, kas var negatīvi ietekmēt aknu veselību un vielmaiņu.
Stēvija – dabīgs saldinātājs no stēvijas auga lapām, aptuveni 200–300 reižu saldāks par cukuru. Pēdējos gados guvusi lielāku popularitāti, jo ir dabīga un nesatur kalorijas. Tā neietekmē glikozes līmeni asinīs, tāpēc to var lietot arī cilvēki ar glikozes vielmaiņas traucējumiem. Stēviju plaši izmanto dažādu ēdienu pagatavošanā – pievieno desertiem, dzērieniem. Tai ir specifiska, nedaudz rūgtena piegarša.
Eritritols – pieder pie cukura spirtiem, kas dabīgi sastopami augļos, piemēram, melonē, persikos. Rūpnieciski to iegūst no kukurūzas, tas nesatur kalorijas un līdzīgi kā stēvija neietekmē cukura līmeni asinīs. Ņemot vērā, ka eritritols ir cukura spirts, tā pārmērīga lietošana, līdzīga kā ksilitola vai mannīta, var provocēt caureju.
Mākslīgie saldinātāji
Aspartāms, sukraloze, acesulfāms K un ciklamāts.
Populārākais no šiem ir aspartāms, kas ir 200 reižu saldāks par cukuru un tiek plaši izmantots bezcukura dzērienos un konfektēs.
Aspartāms ir apstiprināts kā drošs lietošanai pārtikā, taču pastāv bažas par tā ietekmi uz veselību, it īpaši bērniem. Daži pētījumi liecina, ka aspartāms var provocēt hiperaktivitāti un uzbudināmību, mazina koncentrēšanās spējas, taču tādi novērojumi ir tikai pie ļoti augstām šī saldinātāja devām. Dažiem cilvēkiem tas var izraisīt arī alerģiskas reakcijas, piemēram, nātreni, dermatītu vai gremošanas trakta darbības traucējumus, tāpēc, lietojot jebkuras saldvielas, svarīgi ievērot mērenību.
Kas jādara, lai aizvietotu cukuru?
Daudzos gadījumos saldumus var aizstāt ar dabīgām alternatīvām, piemēram, datelēm, banāniem un žāvētiem augļiem.
Ja nepieciešams izmantot cukura aizvietotājus, ieteicams izvēlēties stēviju vai eritritolu kā alternatīvas,
tomēr mērenība jāievēro arī šādā gadījumā.