Vēl jāpievērš uzmanību transtaukskābēm, kas nav ieteicamas nevienā vecumā. Produktus, kuros vairāk ir daļēji hidrogenēti un hidrogenēti tauki, piemēram, cepumus, bulciņas un kūkas, ieteicams uzturā lietot pēc iespējas mazāk.
Savukārt olbaltumvielas nereti tiek uzņemtas par maz, lai gan tām ir vairākas svarīgas funkcijas, nodrošinot ķermenim enerģiju, muskuļu, kaulu un citu audu darbību, kā arī augšanu, kas ir īpaši svarīgi bērna veselīgai fiziskai attīstībai. Vērtīgākie olbaltumvielu avoti ir gaļa, zivis, olas un piena produkti. “Ieteiktu pavāriem lielāku vērību pievērst kvalitatīvu un daudzveidīgu olbaltumvielu iekļaušanai ēdienkartēs, lai bērni saņem pilnvērtīgu uzturu, nodrošinot viņiem nepieciešamo enerģiju,” piebilst G.Bīlande.
Bērni var būt izvēlīgi un aizdomīgi pret visu jauno, tāpēc palaikam negrib ēst to, ko nepazīst.
Svarīgi ļaut viņiem nogaršot konkrēto ēdienu, lai paši varētu izlemt, vai vēlas iekļaut konkrētās dienas maltītē.
Protams, to vislabāk darīt pieaugušo uzraudzībā, tādējādi izstāstot bērniem, kāpēc konkrētais produkts ir nozīmīga ēdienreizes sastāvdaļa. Tāpēc svarīgi ēdienkarti veidot tā, lai bērniem būtu iespēja izvēlēties no vairākiem variantiem, piemēram, salātiem, dārzeņiem vai augļiem, izveidojot savu maltīti pēc LEGO principa. Konkursa “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” vecāku pieteikumos nereti komentāros var lasīt, ka bērni īpaši novērtē iespēju, ja maltīti iespējams komplektēt pašiem, izvēloties no vairākām opcijām savas porcijas veidošanā.
“Kā mēs zinām, ēdināšana skolās notiek pēc MK noteikumiem Nr. 172, skolās ir jābūt ēdienkartēm, kurās ir atspoguļota ēdienreižu enerģētiskā un uzturvērtība atbilstoši vecumam. Tomēr ir novērojama tendence, ka dažās skolās bērni nesaņem pilnvērtīgas porcijas, jo viņiem tiek dota iespēja pašiem izvēlēties, ko un cik daudz likt uz šķīvja. Tā rezultātā bērns var paņemt papildu zupas porciju vai maizi, nevis to, kas būtu ieteicams sabalansētai ēdienreizei,” LDUSA Valdes priekšsēdētājas vietniece, sertificēta uztura speciāliste Aļona Mikitina.