Šodienas redaktors:
Madara Stankeviča
Iesūti ziņu!

Cena vai labturība – aptaujā noskaidrots, kas ir galvenais, pērkot olas

Olas. Ilustratīvs attēls.
Olas. Ilustratīvs attēls. Foto: pexels.com

Dodoties uz veikalu pēc it kā tik ikdienišķa produkta ka olas, nonākam  krustcelēs: izvēlēties vietējās, priekšroku dot ārpus sprostiem dētajām olām vai ņemt tās, kas atstās mazāku robu maciņā? Kādas ir biežākās izvēles, skaidrots pētījumā.

Olu pieejamības jautājums kļūst arvien aktuālāks gan pasaulē, gan Latvijā, raisot diskusijas par ražošanas izmaksām, dzīvnieku labturību un ilgtspējību. Klimata pārmaiņas un pieprasījums pēc videi draudzīgām praksēm rada spiedienu uz ražotājiem, savukārt patērētāji balansē starp vēlmi saglabāt zemas cenas un pieprasījumu pēc augstākas kvalitātes un ētikas standartiem. Latvijā šī pretruna ir īpaši izteikta, ko apstiprina “Lidl Latvija” veiktais pētījums par patērētāju paradumiem, izvēloties olas. Tā rezultāti liecina, ka iedzīvotājiem joprojām vissvarīgākais faktors ir cena, taču pozitīvi ir tas, ka labturības nozīme izvēloties pieaug un it īpaši jauniešu vidū.

Pērkot olas, cena joprojām ir noteicošais faktors Latvijas iedzīvotājiem, liecina aptauja*. To kā galveno kritēriju norādījuši 63% respondentu. Kā otro nozīmīgāko faktoru iedzīvotāji min labturības apstākļus.

Savukārt olu izcelsmes jeb ražotājvalsts pašlaik ir svarīga tikai 10 procentiem aptaujāto.

Cena plauktā ir būtiskākais kritērijs, it īpaši vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, kur cilvēki īpaši bieži pievērš uzmanību cenu salīdzināšanai, bet mazāk koncentrējas uz labturības vai izcelsmes jautājumiem. Taču “Lidl Latvija” pētījuma dati atklāj arī jaunas, nozīmīgas patērētāju izvēļu tendences. Proti, arvien vairāk cilvēku pievērš lielāku uzmanību dzīvnieku labturībai. Jo īpaši tie ir gados jaunākie patērētāji – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.

Patērētāju gatavība maksāt par olām liecina, ka pretrunas starp vēlmi maksāt un vēlmi iegādāties ārpus sprostiem dētas jeb “brīvo vistu” olas ir šodienas realitāte.

88% respondentu būtu gatavi maksāt līdz 2 EUR par desmit M/L olām, un vairāk nekā puse no tiem izvēlētos cenu diapazonu no 1,50 līdz 2 EUR. Tas liecina, ka lielākā daļa patērētāju meklē pieejamus produktus. Tomēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk norāda vēlmi maksāt mazāk nekā 1,50 EUR par 10 olām, kamēr tie, kuriem rūp dzīvnieku labturība, biežāk ir gatavi maksāt no 2 līdz 4 EUR, lai iegūtu olas no labturībā turētām vistām.

Arī ģeogrāfiski pastāv atšķirības – Latgalē vistu labturības jautājums tiek uzskatīts par svarīgāku nekā citos reģionos, kas liecina par atšķirīgiem uzskatiem un vērtībām dažādos Latvijas novados. Tomēr kopumā izcelsmes valsts ir mazāk svarīgs faktors visās demogrāfiskajās grupās – tikai 10% iedzīvotāju pievērš tam uzmanību.

“Lidl” pārstāve Antra Birzule norāda, ka pārmaiņas un virzība uz tikai brīvē dēto olu sortimentu veikalu plauktos ir neizbēgama. “Nākotnē uzņēmumiem būs jāspēj atrast līdzsvars starp cenas pieejamību, kvalitāti un ilgtspējību, lai apmierinātu gan cenas, gan ētikas prasības.”

* Aptauja tika veikta ar mediju aģentūru “Mindshare” 2024.gada nogalē, tajā piedalījās 1015 abu dzimumu respondenti vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.

Receptes.lv iesaka
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu