:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071143t1h05b0.jpg)
10. novembrī, kad kalendārā rakstīti braši vīriešu vārdi (Mārcis, Marks, Markuss, Mārtiņš), svinam ne tikai vārda dienas, bet arī Mārtiņdienu jeb Mārtiņus, jeb kā teica senči – apkūlības. Vēsturiski tas bijis punkts, kuru uzskatīja par rudens beigām un ziemas sākumu. Un, kā jau svētkos, neiztikt bez svētkiem raksturīga mielasta.
Tautas dziesmu rindas: "Mārtiņam gaili kāvu..." jau pasaka priekšā, ka gaiļa gatavošana ir bijusi viena no tradīcijām. Ja gaili tomēr ne, tad ķērās pie cita mājputna, kas šajā dienā iecienīts bija uz mielasta galda, – zoss.
Lai arī mūsdienās ģimenēs Mārtiņdiena netiek plaši svinēta, tā nav aizmirsta, un, ja čigānos vairs neejam (lai gan vajadzētu, ja reiz Halovīnos varam iet saldumus diedelēt), tad par kādu ģimenisku kopā pabūšanu, gardas, latviskas maltītes pagatavošanu gan aizdomājamies.
Zoss noteikti nav tas vienkāršākais cepetis, ko gatavot, un nopirkt tieši gaili varētu būt pagrūti, tāpēc populāra izvēle ir vista. To varam atrast kā veikalos, tā tirgū, arī iegādāties pa tiešo no dažādām vietējām saimniecībām.
Gatavojoties Mārtiņdienai, uzrunājām "Ladigs gastronomija" šefpavāru Ingmāru Ladigu, vaicājot pēc padoma –
kā pagatavot gardu, sulīgu vistas cepeti, kā pārbaudīt, vai vista ir gatava, ja nav gaļas termometra, un saņēmām arī pildītas vistas cepeša recepti, kas īpaši iederēsies Mārtiņos.
Klasiski vēlamies sulīgu gaļu, kas ir izcepta, nevis pārcepta vai pusjēla, kā arī ar skaisti zeltainu un kraukšķīgu ādiņu.