Bērniem ir noteikts vecuma posms – sākot no aptuveni divu, trīs līdz sešu, septiņu gadu vecumam, kad bērniem ir raksturīga neofobija. Tas ir, viņiem nepatīk nekas jauns vai citāds, nekā ir pierasts. Var būt pat tā, ka ēdienkarte bērnam ir bijusi plaša un daudzveidīga, taču nu apēsto produktu klāsts kļuvis šaurs un vienveidīgs, apēstā ēdiena daudzums – samazinājies. “Tas saistīts ar to, ka pieaug bērna fiziskās iemaņas, kā arī interese par apkārtējo pasauli, savukārt augšanas temps vairs nav tik ātrs kā pirmajos dzīves gados, tāpēc apetīte un interese par ēdienu šajā vecumposmā var nebūt izteikta,” skaidro Olga Ļubina.
Nekontrolētas uzkodas starp ēdienreizēm
Bērna sliktā apetīte vai izvairīšanās no pamata ēdienreizēm var notikt arī tāpēc, ka bērnam starp tām ir ļauts nekontrolēts uzkodu patēriņš. Pārskatot bērna uzturu un meklējot iemeslus neēšanai, uzmanība obligāti jāpievērš tam, vai, ko un cik daudz bērns ēd starplaikos starp pamata ēdienreizēm. Īpaši, ja tie ir saldumi, saldināti gāzēti dzērieni, kas var radīt ilūziju par sāta sajūtu. “Šādu kļūdu gadījumā maksimāli būtu jāizslēdz našķēšanās starp ēdienreizēm, kā arī jāmēģina ierobežot šķidruma uzņemšanu īsi pirms plānotās pamatēdienreizes,” pamāca uztura speciāliste.
Uzvedības un emocionālie faktori
“Vēl viens iemesls, kāpēc bērni var atteikties no ēdiena, ir uzvedības un emocionālie faktori. Piemēram, ja vecāki ir pārāk uzstājīgi ēšanas jautājumos, spiež bērnu ēst vai pārmērīgi kontrolē ēšanas procesu, tai skaitā neļauj ēst pašam, bet baro viņu, jo tā būs ātrāk, pēc ēšanas nebūs jāuzkopj un tā tālāk,” norāda eksperte. “Šāda vecāku rīcība var veicināt mazāku interesi par ēdienu un pat vispār izvairīšanos no ēšanas! Tāpēc, ja bērns atsakās ēst, noteikti nedrīkst piespiest to darīt vai pat draudēt, jo esošā situācija var tikai pasliktināties, turklāt ilgtermiņā,” skaidro uztura speciāliste.