Pesto nav tā lētākā mērce, ko pagatavot, ja ņem un gatavo visu pēc priekšrakstiem – ciedru rieksti, augstvērtīga olīveļļa, cietais siers. Vai ir iespējams šo bazilika bāzes mērci pagatavot lētāk, bet nezaudējot satriecošo garšu?
Latvieši ir burkās un saldētavās bāzēju nācija. Tas mums ir asinīs. Vasaru mēs uztveram kā iespēju iesprostot burkās visu, kas izaudzis un nogatavojies dārzā vai mežā, jo “nāk rudentiņis, būs barga ziema”. Mēs esam gatavi izprovēt citu valstu virtuvi, ja vien to var uzglabāt ziemai! Gruzīnu sacebeli? O, jā, tak pilna siltumnīca ar tomātiem un papriku! Tkemali? Bet, protams, aličas kā paklājs zem kokiem! Itāļu pesto? Obligāti, jo baziliks kā mūžamežs saaudzis! Tiesa, baziliks un ķiploki ir vienīgās no sastāvdaļām, kas izaug mūsu zemē. Rieksti būs jāmeklē bodē. Un tie pasākumu padara dārgāku.
Tāpat kā laba olīveļļa. Mana gadu desmitos uzkrātā pieredze ir izgājusi vairākas pesto gatavošanas stadijas, sākot no ciedru riekstiem un miezera, beidzot ar blenderi un rapšu eļļu. Vai ir vērts taisīt lētāk un ekonomiskāk? Vai garša no tā zaudē vai apgūst jaunus Everestus?