Ja kāds latvietis pasaka, ka viņam nepatīk sēņot, apkārtējie noteikti konkrētajai personai veltīs kādu sašutuma pilnu, iespējams, pat nelaipnu skatienu. Jā, sēnes var neēst, bet nelasīt? Kā var nepatikt lasīt sēnes?! Tāds nu ir entuziastiskāko sēņotaju uzskats, bet, protams, ka var nepatikt un tas viss ir normāli. Tomēr nav noslēpums, ka latvieši ir sēņotāju tauta un, kopš mums ir internets un pastāv iespēja publiski padižoties ar saviem varenajiem sēņu guvumiem, tas ir tikai apstiprinājies. 

Jūlija izskaņā daļu Latvijas teritorijas pārsteidza vasarai netipiski spēcīga vētra un tika pārspēti pat nokrišņu daudzuma rekordi.

Kamēr vieni cīnās ar vēja un lietus nodarītajiem postījumiem, citi sajūsmā berzē rokas, jo beidzot ir kārtīgi lijis un ko tas nozīmē? Cerības uz jaudīgu sēņu ražu, kad varēs doties uz savām slepenajām sēņu vietām vai atrast kādas jaunas un lasīt pilnus grozus visdažādāko sēņu, lai pēc tam ceptu, vārītu, sālītu, marinētu vai vienkārši atdotu kādam, kuram tās garšo vairāk, izbaudot vien pašu sēņošanas procesu.

Bet vai šāds liels nokrišņu daudzums ir garantija tam, ka sēnes būs un būs tik daudz, lai katram pilns grozs? Lai to noskaidrotu, uzrunājām mikoloģi, sēņu enciklopēdijas līdzautori Diānu Meieri.

KomentāriCopyDraugiem Whatsapp Pinterest