/nginx/o/2024/07/19/16231313t1h217a.jpg)
Lai ziemā, izzvejojot no burkas gurķīti, varētu izbaudīt cerēto kraukšķi, ir svarīgi nesalaist grīstē visu darbietilpīgo konservēšanas pasākumu jau pašos pirmsākumos. Konservējot gurķus, var tikt pieļautas vairākas kļūdas, kas ietekmē to garšu, kraukšķīgumu vai pat rezultējas ar "salūtu" pagrabā. Lai tu varētu izvairīties no šāda skumja scenārija, atklāsim 9 izplatītākās kļūdas gurķu konservēšanas procesā un sniegsim noderīgus padomus, kā no tām izvairīties.
Garie siltumnīcu gurķi nav tā labākā izvēle konservēšanai. Labāk, lai gurķīši ir mazi un ar kārpiņām – tā saucamie "lauku gurķi". Ieburkošanai nevajadzētu izmantot nesvaigus, netīrus vai pārāk lielus gurķus.
Lai gurķi būtu kraukšķīgi, tie nedrīkst būt pārauguši, lieli un ar lielām sēklām, jo tad, termiskās apstrādājot, tie kļūst mīksti.
Izcilam rezultātam izvēlies tikai svaigus, nelielus un aptuveni vienāda izmēra gurķus, rūpīgi tos nomazgājot.
Ir svarīgi, lai gurķi būtu svaigi un novākti neilgi pirms konservēšanas. Ne mazāk svarīga ir gurķu izmērcēšana aukstā ūdenī pirms marinēšanas.
Vismaz pāris stundas pirms konservēšanas gurķi ir jāpārlej ar vēsu ūdeni — tas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums gurķu kraukšķīgumam.
Nepietiekami sterilizētas burkas un vāki ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ konservēšanā ieguldītais laiks un pūles rezultējas bēdu ielejā. Lai no tā izvairītos, rūpīgi izmazgā un sterilizē burkas cepeškrāsnī, mikroviļņu krāsnī vai trauku mazgājamā mašīnā, bet vāciņus kārtīgi novāri ūdenī.
Konservējot gurķus, ir svarīgi ievērot pareizu pasterizācijas temperatūru. Optimālā gurķu pasterizācijas temperatūra ir +75 grādi. Savukārt, ja pasterizācijas temperatūra ir pārāk zema, tad ir liela iespēja, ka burkas "izšaus".
Pasterizācijas ilgums atkarīgs no burkas tilpuma. Puslitra burciņu pietiks izturēt 15 minūtes, 3 litru burkai vajadzēs 30 minūtes.
Ja burka "izšauj", tas nozīmē, ka pasterizējot nav "nogalināti" visi mikroorganismi un tie sāk “strādāt”, respektīvi — sākas rūgšanas process. Arī etiķa daudzumam ir sava nozīme.
Pievienojot pārāk maz etiķa vai etiķa esences, var sākties pūšana un burka "izšauj".”
Ja, ziemā atverot burku, konstatē, ka gurķi ir ļengani, tad tie noteikti pasterizējot ir pārkarsēti. Mājas apstākļos karsējot gurķus, ir svarīgi, lai tie netiktu pārkarsēti, tad iznākums būs kraukšķīgs.
Ja gurķim karsējot mainās krāsa, tas nozīmē, ka darbiņš ir padarīts.
Bieži vien par iemeslu "salūtam" pagrabā ir fakts, ka mājas apstākļos burka nav hermētiski aizvākota, kas ļauj baktērijām iekļūt burkā un tur paveikt savus nedarbus. Tādēļ, konservējot gurķus, pārliecinies, ka vāki ir cieši aizskrūvēti.
Ja izmanto skrūvējamos vākus, labāk nepažēlo naudu un katru gadu iegādājies jaunus, jo reiz izmantotie nav tā drošākā izvēle
Ja izmantosi pārāk daudz garšvielu vai tās taupīsi, tas var ietekmēt garšu un aromātu. Tradicionāli gurķu garšas un aromāta uzlabošanai pievieno diļļu ziedus, upeņu un ķiršu lapas, ķiplokus. Ja vēlies nedaudz izteiktāku garšu, pievieno estragonu. Arī majorāns gurķiem piešķir savdabīgu garšas noti. Asumam var pievienot nelielu čili piparu.
Gurķu kraukšķīgumu palīdz nodrošināt mārrutku lapas vai sakne. Arī burkāns tiek ieteikts kraukšķīgumam.
Bet savulaik populārā Kaucmindes saimnieču skola savās receptūrās kraukšķim ieteica pievienot ozollapu.
Lai rezultāts nepieviltu, ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizu sāls, cukura un etiķa daudzumu.
Pieredzējušas saimnieces kā universālas marinādes proporciju iesaka uz litru ūdens gurķu marinādei pievienot 20 gramus cukura, 40 gramus sāls un 12 ml etiķa esences.
Var pielikt arī melnos un smaržīgos piparus vai vēl kādu garšvielu
Ja konservētus gurķus uzglabāsi siltā vai saulainā vietā, tad burku saturs ar laiku var sākt bojāties. Lai gurķi saglabātu kraukšķīgumu un labās garšas īpašības, labāk tos uzglabā vēsā, tumšā un sausā vietā, piemēram, pagrabā vai pieliekamajā.
Svarīgi ir marinētus gurķus pirms lietošanas ielikt ledusskapī uz kādām 1-2 h, tad tie būs kraukšķīgāki.
Lai izdodas!
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)