Iedvesmojoties no labākā televīzijas seriāla pasaulē, nolēmu kļūt nevis par narkodīleri, bet gan čīliešu pavāru, pagatavojot zupu, ko ļaundaris Gass Frings seriāla trešajā sezonā pasniedza topošajam metamfetamīna impērijas baronam Volteram Vaitam. Es ceru, ka par šo kartelis mani nesakapās gabalos un neizvārīs zupā pašu.

ASV seriāls “Breaking Bad” (2008–2013) ir mans visu laiku mīļākais seriāls. Visas piecas tā sezonas esmu noskatījies sešas reizes pēc kārtas un zinu tās no galvas. Esmu konservatīvs cilvēks, tāpēc, ja man kaut kas patīk, es to, tā sakot, patērēju līdz pēdējam. Bērnībā Žila Verna “20 000 ljē pa jūras dzelmi” izlasīju 16 reizes pēc kārtas, kamēr “Robinsonu Kruzo” vien 13. Verna darbs manī iededza nedziestošu mīlestību pret zinātni, bet “Robinsons Kruzo” – pret vientulību un ugunskuriem. Seriāls “Breaking Bad” savukārt manī iedvesa kāri pēc narkotikām un noziedzības.

Tā vismaz vajadzētu būt, ņemot vērā noteikto paradigmu. Bet nekā! Uz narkotikām es lielākoties skatos ļoti bargi, bet noziedzību, draugi mīļie, noziedzību es vispār neciešu ne acu galā. Kā redzu kādu noziegumu, tā uzreiz jožu prom. Tik ļoti man riebjas noziedzība. Tik ļoti es nespēju būt tās tuvumā.