Šodienas redaktors:
Madara Stankeviča

Vai vietējo zemeņu baudīšanas laiks būs īsāks nekā citus gadus?

Zemenes. Ilustratīvs attēls.
Zemenes. Ilustratīvs attēls. Foto: yuris/Shutterstock.com

Vietējo zemeņu raža mūs šogad priecē agrāk un ogas nogatavojas ātri. Bet ko tas nozīmē – cik ilgi varēsim priecāties par Latvijas zemenēm? 

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve sacīja, ka šogad lielā karstuma dēļ zemeņu raža ir laba, bet zemenes karstumā strauji nogatavojas. Situāciju uzlabot varētu temperatūras pazemināšanās. Par to, kāda būs raža kopumā, vēl nevarot spriest, bet "Augusta zemenes" plāno zemenes lasīt līdz pat oktobrim.

Tāpat Dzērve pauda, ka patlaban lielā karstuma dēļ uz lauka var savairoties kaitēkļi. Piemēram, tripsis, kas var radīt būtisku kaitējumu zemeņu ražas potenciālam un palielināt pašizmaksu. Tomēr viņš uzsvēra, ka sezona ir tikai sākusies, un ja saimniecībai ir laistīšanas iekārtas, tad sausumam nevajadzētu kaitēt.

Agronoms norādīja, ka produkcijas cena ir atkarīga no vietējo zemeņu apjoma, piedāvājuma un pieprasījuma tirgū. Viņš prognozēja, ka šogad aktīvās sezonas laikā ogu cena kritīsies, bet nebūs būtiski zemāka kā pērn.

Zemeņu cena aktīvajā sezonā turēsies robežās no 3,50 eiro līdz 5,50 eiro par kilogramu, bet kad aktīvā sezona beigsies, arī zemeņu cena kāps.

SIA "Mālpils zemenes" pārstāvji pauda, ka zemenes šogad ražos straujāk nekā citus gadus, bet ražas apjoms, iespējams, būs mazāks nekā pērn. Ražas ilgums un zemeņu gatavošanās periods atkarīgs no karstuma. Tāpēc "Mālpils zemeņu" pārstāvji prognozē, ka karstuma dēļ arī vēlās zemeņu šķirnes varētu sākt ražot par divām nedēļām ātrāk.

Pagājušajā gadā zemenes ražoja līdz augusta sākumam, tomēr šogad tās varētu beigties jūlija beigās, prognozēja "Mālpils zemeņu" pārstāvji.

Parasti ražas laiks ir aptuveni mēnesis, bet šogad tas varētu būt īsāks. Lielā karstuma rezultātā zemenes, iespējams, noražos ātrāk - aptuveni divu līdz trīs nedēļu laikā. Tāpat karstumā ogas ātri paliek sarkanas un izmērā mazākas.

Pastāvīgā karstumā stādi strauji izdzen ziednešus, bet ogas nogatavojas, pirms sasniegušas savu potenciāli lielāko izmēru.

"Mālpils zemeņu" pārstāvji pauda, ka viena no uzņēmuma agrajām zemeņu šķirnēm divu hektāru platībā pārziemoja slikti, stādiem nesadzenot lapas. Tāpēc stādi šogad ir vārgāki un arī ogu būs mazāk. Tāpat agro salnu un krusas iespaidā potenciālā raža varētu būt samazinājusies par aptuveni 10%. Ja krusas grauds skar zemenes ziedu, tad ogai, kas veidojas no skartā zieda, var būt slikta kvalitāte.

Tāpat ogām var kaitēt ilglaicīgs lietus un pastāvīgs karstums, jo ilgstošs mitrums veicina puvi un ilgstošs karstums - kaitēkļu attīstību, pāragru ogu nogatavošanos un kvalitātes pazemināšanos.

Uzņēmuma pārstāvji arī uzsvēra, ka

ogas saldumu veido kontrasts starp siltām dienām un vēsām naktīm.

Šī iemesla dēļ Latvijā augušās zemenes parasti ir saldākas par ārzemju ogām. Tomēr

pēdējos gados temperatūras kontrasts būtiski mazinājies, ogas nav tik saldas kā pirms vairākiem gadiem.

Tāpat zemeņu audzētavas pārstāvji uzsvēra, ka patlaban visās nozarēs vērojams darbaspēka trūkums un "Mālpils zemenes" nav izņēmums.

Savukārt saimniecības "Šalmīšu zemenes" pārstāvji pauda, ka pēc lielajām lietavām un pērkona negaisiem zaudēta gandrīz visa agro zemeņu raža. Ražu negatīvi ietekmēja arī krusa un sausums. Saimniecības pārstāvji prognozēja, ka vēlās zemenes varētu būt gatavas aptuveni vienas līdz divu nedēļu laikā. Vēlās zemenes bija skāris pavasara sals, bet tas nav ietekmējis stādus pārāk negatīvi.

Tēmas

Receptes.lv iesaka
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu