:format(webp)/nginx/o/2024/05/10/16061338t1hb98a.jpg)
Pesto mērce daudziem kulināriem un ēdājiem ir zināma un ļoti iecienīta. Klasiski tā tiek gatavota no svaiga bazilika, kas papildināts ar ciedru riekstiem, ķiploku, sāli, parmezānu un labu olīveļļu. Taču ir arī citas pesto versijas, piemēram, saulē kaltētu tomātu vai mūsu pašu mīļo lakšu. Taču stāsts šoreiz nav par to, kā gatavot, bet gan kā uzglabāt, lai ilgi jo ilgi svaigs.
Ja kādreiz pats esi gatavojis pesto, iespējams, esi pamanījis, ka mērce zaudē krāsu un kļūst nepatīkami brūna neilgi pēc tam, kad tiek izvilkta no virtuves kombaina.
Lai gan mērce ir pietiekami viegli pagatavojama, lai saglabātu patīkamo zaļo nokrāsu, ir nepieciešams īpašs pieskāriens.
Brūnēšanu izraisa ķīmiska reakcija. Sasmalcinot baziliku, izdalās enzīms, kas izraisa oksidēšanos, kad auga šūnas saskaras ar gaisu. Process ietekmē visu veidu produktus, sākot no banāniem līdz avokado, un parasti to palēnina ar nelielu skābumu. Bet, ja plāno uzglabāt pesto, var nepietikt ar sulīga citrona izspiešanu, lai tas paliktu spilgti zaļš. Tā vietā atceries par labu olīveļļas pudeli.
Lai pesto nemainītu krāsu, kā arī nesažūtu, pārlej to ar plānu olīveļļas kārtiņu, lai tā nosedz visu virsmu. Eļļa kalpos kā sava veida blīvējums/konservants, neļaujot mērcei oksidēties.
Olīveļļas kārtiņu der pārliet arī tiem pesto, ko esi iegādājies veikalā, pēc burciņas atvēršanas, lai novērstu sažūšanu un bojāšanos.
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)