/nginx/o/2023/09/28/15619395t1h3eb4.jpg)
Tā vien šķiet, ka Latvijā joprojām dzīvojam ilūzijā, ka mūs neskar ilgtspējas jautājumi, jo esam taču zaļākā valsts pasaulē, tāpēc varam atļauties vieglu roku mest ārā pārtiku. Bet vai zināji, ka pārtikas atkritumi rada vairāk nekā 10% no pasaules oglekļa emisijām, veicinot klimata pārmaiņas un nodarot milzīgu postu ekosistēmai? Lai nepieļautu situācijas turpmāku pasliktināšanos, ikviens no mums var jau tūlīt pat sākt ko darīt lietas labā, pārskatot savus paradumus.
Kā liecina "Rimi" veiktais pētījums par pārtikas atkritumiem*, ikviena Latvijas mājsaimniecība varētu ietaupīt aptuveni 336 eiro gadā, samazinot atkritumos izmesto pārtikas produktu daudzumu. Aptuveni 70% kopējo pārtikas atkritumu izmaksu veido gatavie vai mājās pagatavotie ēdieni, bet pārējos 30% – augļu, dārzeņu, maizes, piena un gaļas produktu atkritumi. Ielūkojies mūsu ieteikumos, kāpēc un kā samazināt pārtikas atkritumu apjomu ikdienā!
Esam sagatavojuši 13 vērtīgus padomus, kā samazināt pārtikas vieglprātīgu izniekošanu, palīdzot mūsu planētai un ietaupot naudu.
Speciālisti iesaka nepaļauties uz savu atmiņu, bet periodiski pārskatīt pārtikas krājumus ledusskapī, virtuves atvilktnēs un pieliekamā plauktos, lai izvairītos no situācijas, ka kādā tālākā stūrī labi “noslēpušies” pārtikas produkti nonāk miskastē, tā arī necelti galdā. Šis nosacījums īpaši attiecas uz produktiem ar salīdzinoši ilgu lietošanas termiņu, piemēram, graudaugiem, jo to mūžs tomēr nav bezgalīgs. Turklāt, pat uzglabājot putraimus, zirņus, mannu, miltus un grūbas atbilstošos apstākļos, produktus var apskādēt pārtikas kodes.
Vēl viena produktu kategorija, ar ko grēkojam, ir saldētu produktu uzglabāšana. Nereti nespējam atcerēties, kas tad ir sapakots katrā saldētavā atrodamajā maisiņā vai kastītē, nemaz nerunājot par termiņiem, tādēļ pēc atlaidināšanas nereti nākas secināt, ka produkts ir zaudējis savas sākotnējās garšās īpašības un izmetams mēslainē. Lai no tā izvairītos,
katru saldētavā ievietoto iepakojumu vajadzētu marķēt, norādot produkta veidu un sasaldēšanas laiku.
Atbalsti restorānus un veikalus, kas atbildīgi izturas pret pārtikas izšķērdēšanas apkarošanu. Tā, piemēram, lielveikalu tīkls “Rimi” veic virkni pasākumu, lai samazinātu atkritumu daudzumu.
Lai mazinātu pārtikas atkritumu apjomu un palīdzētu pircējiem ietaupīt, "Rimi" kopš pavasara piedāvā iespēju mobilajā lietotnē saņemt informāciju par to, kādi nocenotie produkti ar pēdējās dienas termiņu pieejami katrā "Rimi" veikalā.
"Rimi" novērojumi rāda, ka šo iespēju aktīvi izmanto pircēji un ik mēnesi pieaug nocenotās pārtikas pārdošanas apjomi. Pircēji visbiežāk iegādājas nocenoto maizi, svaigo gaļu, Rimi gatavoto produkciju, piena produktus un gaļas izstrādājumus. Tādējādi vidējais pārtikas apjoms, ko Latvijā šādi ik mēnesi izdodas glābt no utilizēšanas, ir gandrīz 32 tonnas maizes, gandrīz 22 tonnas svaigās gaļas, 21 tonna "Rimi" gatavotās pārtikas, gandrīz 16 tonnas piena produktu un 6,5 tonnas gaļas produktu.
Daudzi domā, ka ledusskapī nav nepieciešama specifiska produktu šķirošanas taktika, taču, izrādās, aukstajā kastē ne visi stūri ir vienādā temperatūrā, tādēļ neatbilstošā vietā novietota pārtika var arī ātrāk sabojāties. Lai produkti ilgāk būtu svaigi, ir svarīgi atvēlēt katram no tiem piemērotāko vietu ledusskapī.
Tā, piemēram,
pienu parasti mēdz turēt ledusskapja augšējā plauktā vai tā durvīs, taču tam piemērotākā vieta ir apakšējie plaukti, kur ir vēsāk. Savukārt olas ieteicams uzglabāt vidējā plauktā, kur parasti ir mērena un nemainīga temperatūra.
Tāpat olas ir ieteicams uzglabāt kartona iepakojumā un nepārcelt tās ledusskapī esošajos plastmasas trauciņos. Kā izrādās, dažādas smakas, kas mēdz iedzīvoties ledusskapī, var absorbēties olās – to trauslā čaumala ļauj smakām iekļūt olas masā. Tā rezultātā olas iegūst savdabīgu un pat nepatīkamu piegaršu.
Ikvienam gadās spontāni pirkumi, it īpaši – ieejot veikalā izsalkušam kā vilkam un bez konkrēta plāna. Lai izvairītos no šāda scenārija, iepriekšēja plānošana ar iepirkumu sarakstu palīdzēs tev iegādāties nepieciešamo pārtikas daudzumu, izvairoties no lieku produktu nonākšanas groziņā.
Veidojot iepirkumu sarakstu, lieti noder modernās tehnoloģijas. Tā, piemēram, "Rimi" lietotne klientu ērtībai piedāvā iespēju ne vien izveidot iepirkumu sarakstu, bet arī to koplietot ar draugiem/mājsaimniecību, kuri sarakstu var papildināt.
Vislabāk nedēļā ieplānot vienu lielo iepirkšanās dienu.
Lai mainītu domāšanu ilgtspējas virzienā, ir jāizvēlas sezonāli produkti un no tiem arī jāgatavo.
Piemēram, vasarā un rudenī jāizmanto visi svaigie augļi, dārzeņi un lapu salāti, kas sezonā ir ne vien vitamīniem bagātāki, bet arī lētāki, savukārt ziemā akcents jāliek uz pašmāju graudaugiem, pākšaugiem, kartupeļiem, burkāniem, pastinakiem, bietēm, kāļiem, rutkiem, kā arī konservējumiem un skābējumiem.
Ja dodies paēst restorānā vai kafejnīcā, paņem līdzi atkārtoti lietojamu trauku, lai varētu iesaiņot līdzņemšanai maltītes pārpalikumus un neļautu tiem nonākt atkritumos. Arī ejot uz tirgu, ņem līdzi savus taru un tajā lūdz likt un liet produktus, tā mazinot paliekošo iespaidu, kādu iepakojums atstāj uz mūsu dzīvi, jo tā mums visapkārt ir krietni par daudz.
Komposts var lieliski palīdzēt samazināt atkritumu daudzumu, tajā pašā laikā radot lielisku mēslojumu tavam dārzam.
Viens vienkāršs noteikums, lai atcerētos, ko drīkst kompostēt: ja tu to ēd, tad tas ir kompostējams.
Pirms liec pārtikas atliekas kompostā, atceries tās sasmalcināt, šādi paātrinot pārtikas sadalīšanos. Ņem vērā, ka gaļas kauli un lieli augļu kauliņi, kā, piemēram, persiku vai avokado, trūdēs ļoti ilgi, tādēļ tos labāk likt konteinerā pie parastajiem atkritumiem.
Izplatīta kļūda ir iegādāties pārāk daudz ēdiena, īpaši, ja ģimenē ir vairāki cilvēki. Skaidrs, ka nevar vienmēr izdabāt visiem, tādēļ ir jāvienojas, kādi ēdieni garšo un kā tie tiks pagatavoti. To dara, jau sastādot ēdienkarti nedēļai. Tad visi izsaka savas domas un vienojas. Tā var arī vienoties, kurš gatavo kuru ēdienu.
Nonākot veikalā, nevajadzētu ļauties spontāniem pirkumiem, pat ja cenas atlaide ir ļoti vilinoša, it īpaši, ja neesi īsti drošs, vai konkrētais produkts tev ir patiešām nepieciešams. Divreiz pārdomā, vai tiešām spēsi apēst visu, ko veikalā vēlies likt iepirkumu grozā.
Pērc tikai tik, cik vajag, nevis vairāk tikai tāpēc, ka ir labāka cena, jo rezultātā pusi, visticamāk, izmetīsi.
Ja vēlies spert pirmos soļus ceļā uz pārdomātāku iepirkšanos un pārtikas izmantošanu, ir jāiepērkas ar apdomu – neizejot ārpus iepriekš sastādītā saraksta rāmjiem, jo tas ir stāsts par domāšanas maiņu.
Ēdienus, kurus plānots ēst tuvākajās dienās, liec ledusskapī, bet ēdienus, kuri ir pagatavoti lielākā daudzumā vēlākai ēšanai un ilgākai uzglabāšanai, uzglabā saldētavā.
Ļoti ērtas gatavošanai ilgākam laikam un uzglabāšanai ir pašgatavotas pusfabrikātu sagataves.
Piemēram, brīvdienās izvāri lielāku daudzumu buljona, atdzesē, gaļu sadali mazākos gabaliņos, liec kastītēs, buljonu lej trauciņos un sasaldē. Tāpat var sagatavot gaļas ēdienus, piemēram, gulašu, Boloņas mērci, sacept malto gaļu ar garšvielām u.c. Uzraksti virsū nosaukumu un datumu, lai vēlāk viegli atrast nepieciešamo sagatavi.
Var gatavot arī dažādas saknes – tās sarīvē, sagriež gabaliņos un ieliek saldējamos trauciņos vai maisiņos un sasaldē. Ērti ir veidot sagataves biezzupām, mērcēm, biezeņiem un citiem līdzīgiem ēdieniem.
Iepriekšējās ēdienreizes pārpalikumus var izmantot, gatavojot nākamo maltīti. Un tas nebūt nenozīmē, ka vienmēr jāēd sautējums, kurā ir samests viss iespējamais. To var darīt arī ļoti radoši, atklājot fantastiskas receptes un jaunas maltītes. Tas ir viens no primārajiem principiem izmestās pārtikas apjoma samazināšanai. Tā, piemēram, no iepriekšējās dienas kartupeļu biezputras var pagatavot gardus plācenīšus, no sacietējušas baltmaizes – pudiņu, no griķiem – kotletes, bet novārītos rīsus pievienot kāpostu tīteņu vai pildīto piparu pildījumam.
Arī domājot par to, kā izmantot iepriekšējo maltīšu pārpalikumus, vari saukt talkā modernās tehnoloģijas. "Rimi" interneta vietnē integrētais rīks “Iztukšo savu ledusskapi” ļauj izvēlēties, kādi pārtikas produkti vai ēdienu atlikumi ir pieejami tavā virtuvē, un iesaka veselīgu ēdienu receptes, kurās iekļautas izvēlētās sastāvdaļas.
Padomju gadu deficīta apstākļos Latvijā, līdzīgi kā citās pēcsociālisma zemēs, konservēšana bija veids, kā no nekā radīt kaut ko. Mūsu mammas un vecmammas konservēja tāpēc, ka tāda bija nepieciešamība, jo veikalu plaukti bija tukši. Līdz ar neatkarības atgūšanu, kad piedzīvojām pirmo lielveikalu atvēršanos, šis rūpals gāja mazumā, jo zinājām, ka zapti vai marinētu gurķu burciņu varēsim nopirkt arī veikalā.
Saimniekojot apdomīgi, ir vērts atgriezties pie senču tradīcijām – no mammas, vīramātes vai opja iemācīties skābēt, sālīt, marinēt, vārīt ievārījumus un kompotus.
Konservēšana palīdz pagarināt ātri bojājošos pārtikas produktu, piemēram, gurķu, kāpostu, burkānu un pupiņu glabāšanas laiku. Šādi tos var uzglabāt vairākkārt izmantojamos stikla traukos nedēļām un pat mēnešiem ilgi.
Neignorē dārzeņus vai augļus tikai tāpēc, ka tie neizskatās tik skaisti kā uz žurnāla vāka. Izvēloties līkus gurķus, neregulāras formas tomātus vai kopā saaugušus burkānus, kurus citi nevēlas likt groziņā, palīdzēsi mazināt pārtikas izšķērdēšanu un neļausi tiem nonākt mēslainē. Turklāt daļā veikalu tiem pat var būt atlaides. Katrā ziņā tie būs tikpat garšīgi kā “smukie”.
Lai mazinātu pārtikas atkritumu apjomu un vienlaikus palīdzētu pircējiem ietaupīt, ir veikali, tostarp "Rimi", kas piedāvā produktus ar pēdējās dienas termiņu iegādāties par īpaši izdevīgu cenu.
Lai noskaidrotu, kādi produkti ar pēdējās dienas termiņu pieejami tuvākajā "Rimi" veikalā, mobilajā lietotnē jāatver sadaļa “Produkti ar pēdējo dienu termiņu” un jāizvēlas atbilstošais veikals, kur būs apkopota visa aktuālā informācija. Savukārt veikalā šos produktus var atpazīt pēc oranžās cenas uzlīmes.
Esi atbildīgs –
ja nevari apēst to ēdienu, kas tev jau ir pieejams, pirms tas sabojājas, nepērc vairāk tikai tādēļ, lai izdabātu savām iegribām.
Ja tu patiešām nespēj kontrolēt savas alkas, vismaz ņem vērā padomu iepriekš sasaldēt neapēsto pārtiku, pirms iegādājies jaunu.
Latvijā apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju katru nedēļu ārā izmet daļu neizlietotās pārtikas, galvenokārt derīguma termiņa beigu dēļ. Varianti, kā tikt ar šo problēmu galā, ir vairāki. Ja nesanāk rūpīgāk plānot pirkumus, tad vēl viens variants ir kādam atdot lieko pārtiku. Tā, piemēram, Latvijas Samariešu apvienība kopš 2008. gada īsteno labdarības iniciatīvu – Pārtikas banku “Paēdušai Latvijai”, kuras ietvaros tiek izsniegtas pārtikas pakas trūkumā nonākušiem cilvēkiem, kam nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.
Šobrīd visā Latvijā darbojas 37 Pārtikas bankas atbalsta punkti, kas ik mēnesi palīdz vismaz 6500 cilvēku – to vidū ir gan ģimenes ar bērniem, gan seniori, kā arī personas ar invaliditāti un viņu tuvinieki.
Vēl viens variants, kā izmantot pārtiku, kas pašam ir lieka, ir kopienas skapis (angļu val. community fridge) – globāla iniciatīva, kas mudina mazināt pārtikas atkritumus. Ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams, un ikviens tajā var ievietot vai no tā izņemt ēdienu. Latvijā šobrīd jau izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībām, kas pēc brīvprātības principa šādus kopienas skapjus tīra, uztur, organizē to izvietošanu un saskaņošanu ar likumdošanu.
*Pētījumu par sabiedrības paradumiem attiecībā uz pārtikas atkritumiem pēc Rimi Latvia pasūtījuma veikusi kompānija Solid Data 2022.gada augustā, aptaujājot 809 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 69 gadiem.
Raksts tapis sadarbībā ar "Rimi Latvija".
