:format(webp)/nginx/o/2023/08/17/15528011t1h855a.jpg)
Bekas un baravikas ir lieliskas – ar izteiktu garšu un tīkamu tekstūru. Turklāt šīm sēnēm nav nepieciešama īpaša priekšapstrāde – tās var uzreiz cept, likt zupās vai marinēt bez ilgstošas vārīšanas. Bet marinētas bekas un baravikas nezinātāju var nepatīkami pārsteigt, ziemā atskrūvējot burciņu un atklājot, ka marināde ir staipīga un sēnītes glumas. Labā ziņa – no tā var izvairīties.
Marinēšanai vislabāk izvēlēties neliela izmēra sēnes – tām būs stingrāka tekstūra –, bet der arī lielas, tās sagriežot mazākos gabalos.
Zināšanai – apšu bekas pēc marinēšanas ir stingrākas nekā baravikas.
Kas tad īsti ir ar šīm staipīgajām marinādēm? Ja sēnes peld tieši tādā, nav jādomā, ka kaut kas ir nepareizi, sagājis grīstē vai vēl ļaunāk – burciņas saturs nav ēdams. Tā ir normāla parādība beku un baraviku marinādēm, ja sēnes novārītas marinādē un sapildītas burkā. Sēnes ir ēdamas un garšīgas, tikai dažiem ēdājiem var nebūt tīkams sēnīšu glumums un marinādes staipīšanās ap katru gabaliņu, kas tiek celts ārā no burkas.
Ko darīt, lai iegūtu dzidru marinādi
Viss ir gaužām vienkārši – sēnes iepriekš mazliet jānovāra. Nē, tās nav jāvāra stundām ilgi ar vairākām ūdens maiņām, kā to dara ar vairumu vārāmo rudens sēņu. Pietiek tās pavārīt 10 minūtes un nokāst. Tās var arī vēlreiz noskalot, ja ir bažas, ka pie sēnēm varētu būt vēl smiltis vai pielipis kāds gruzis.
Dažas saimnieces, pirmo reizi vārot sēnes, ūdenim pievieno arī mazliet sāls un kādu karoti etiķa, bet tas nav obligāti. Pēc tam apvārītās un noskalotās sēnes liek jau iepriekš pagatavotajā marinādē, lai pabeigtu konservēšanas procesu.
Lai labi garšo!
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)