:format(webp)/nginx/o/2023/08/13/15519308t1hf0bc.jpg)
Joki un dažādi mīti par sēnēnēm, to ēšanu un saindēšanos dzirdamu katru gadu. Tomēr ne visi joki smieklīgi, īpaši tad, ja kādam sēņu nezinātājam tas var beigties pavisam nelāgi. Mikoloģe Inita Dāniele ir apkopojusi un atspēkojusi populārākos jokus un mītus par sēnēm.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele saka: "Jokot ir labi. Melni jokot arī ir labi – man pašai tas patīk, bet kādam var arī nepatikt." Mūžveco joku par vienreiz ēdamām sēnēm mikoloģe vairs pat nekomentē. Taču ir daudzi citi populāri jociņi un mīti par sēņu ēšanu un saindēšanos ar sēnēm – mikoloģe tos apkopojusi un atspēkojusi.
Nejauciet saindēšanos ar noindēšanos! Saindēšanās var būt arī nelieli gremošanas traucējumi – vēdergraizes utt.
Varbūt kāds tiešām iedomājas, ka no sēnēm tiešām var tā mierīgi miegā nomirt? (Pašnāvnieka sapnis!) Neceriet – ja mirst, tad mirst ilgās, lielās mokās pie skaidras apziņas.
Kļūdaina, bezatbildīga rīcība! Jūsu labākā mirstamā kārta tiks neglābjami sabojāta! Jo tādu ilgstoši novēmušos un apd...šos nāksies mazgāt citiem, un tas nebūs ļoti patīkami!
Labi, rakstiet! Slimnīcā pie sistēmas to darīt būs grūtāk!
Mikoloģe Inita Dāniele apkopojusi arī dažādus paņēmienus, pēc kuriem, neskatoties uz informācijas pārpilnību, daži vēl cenšas atšķirt ēdamās sēnes no indīgajām.
Jā reizēm tas strādā, bet tikai atsevišķos gadījumos – lai atšķirtu vārāmu bērzlapi no svaigi cepamas, bez nogaršošanas neiztikt. Tāpat varat atšķirt žultsbeku no baravikas vai bērzubekas. Bet zaļās mušmires gadījumā tas nenostrādās. Raksta, ka tā garšojot pēc riekstiem. Ticu, nemēģinu!
Un vēl - sēnes nogaršošana nav veikala degustācija, kur paķer lielāko gabalu, aprij, un, ja neredz, paķer vēl otru. Nogaršošana ir tad, ja pavisam nelielu gabaliņu pakošļā, lai sajustu garšu, un izspļauj. Tā saindēties nevar!
Nevar saindēties, paņemot rokā indīgu sēni, arī nazis pēc netīšas indīgās sēnes nogriešanas nav jāmazgā, jādezinficē vai jāizmet! Protams, tas neatceļ roku mazgāšanu pirms ēšanas jebkurā gadījumā!
Jā, laikam atšķirt tārpu no kāpura būtu par daudz prasīts... Lai nu kā, kāpuri un visādi citi radījumi ēd arī cilvēkam ļoti bīstamas sēnes!
Gredzens, mīļie, ir arī ēdamajām sēnēm, turklāt daudzām! Pat veikala atmatenei ir gredzens! Nav nekādu vienotu ārēju pazīmju, lai atšķirtu indīgo no ēdamās!
Krāsas maiņa nevienā brīdī neliecina ne par indīgumu, ne par ēdamību. Blēņas!
Par sīpola, sudraba karotes melnēšanu, piena recēšanu vispār neizteikšos! Vai kāds tiešām tik muļķīgā veidā cenšas noteikt indīgu sēņu klātbūtni katlā?!
Trakākais, ko pēdējā laikā esmu dzirdējusi! Gluži otrādi – nevajag būt badīgiem un vākt pavisam mazas cepurītes, ja nav redzamas lapiņas. Tā jau nez ko var savākt!
Sēņu ēdamību nenosaka piederība kādai morfoloģiskajai grupai. Pašlaik augošās sērapiepes ir pilnīgi droši ēdamas un nav sajaucamas ne ar vienu indīgo sēni, ko nevarētu teikt par lapiņu sēnēm!
Par šādām muļķībām - bez komentāriem, saka Inita Dāniele.
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)