Ejot lasīt pavasara sēnes, atceries - murķeļi neeksistē

Tikko no zemes degunus izbāž ne tikai vērotājiem, bet arī sēņotājiem pieņemamās pavasara sēnes, tā tīmeklī sākas murķeļu kari. Katrs sauc sēnes, kā nu patīk un kā nu pasācis bērnībā un iemācījies no omītēm, radiem, draugiem, kaimiņiem utt. Lai nu tā būtu, tikai nevajag aizmirst, ka katrai sēnei ir arī savs oficiālais latviskais nosaukums. Ja vēlaties dot padomus – vispirms sāciet ar šo nosaukumu, bet iekavās varat pieminēt arī visus savus variantus.

Man šķiet, ka es jau atkārtojos bezgalīgi, bet

vārda „murķelis” lietošana izraisa tikai pārpratumus, tāpēc labāk to nelietot vispār!

Šis nosaukums radies kā sena tulkošanas kļūda.

Palūkojieties uz sēņu nosaukumiem citās valodās: angļu morel, vācu die Morchel, latīņu Morchella latviski ir lāčpurns. Savukārt angļu false Morel, vācu die Lorchel, latīņu Gyromitra latviski ir bisīte.

Diemžēl nekorekta tulkojuma rezultātā vārds „murķelis” ir aizgājis ne pie tās sēnes un par murķeļiem tautā visbiežāk saukā tieši bisītes, nevis lāčpurnus.

Juceklis ar nosaukumiem īpaši bīstams tāpēc, ka lāčpurns skaitās delikatese, bet

bisīte, lai kā daudziem negribētos ticēt, tomēr ir indīga sēne!

Jā, pēdējos gados neviens no bisītēm nomiris tiešām nav, bet nopietni saindēšanās gadījumi ar nonākšanu slimnīcā bijuši gan! Paziņu vidū zinu ap 10 saindēšanās gadījumu, kas gan beigušies tikai ar izbīli, pat slimnīcā nenonākot. Simptomi ļoti dažādi, neesmu mediķe, neizvērsīšos.

SAindēšanās vēl nenozīmē NOindēšanos,

tāpēc kaitinošos komentārus: „Es to ēdu un esmu vēl dzīva/dzīvs” labāk paturiet pie sevis.

Katrs, protams, pēc saviem ieskatiem var indēties, ar ko un kā grib, bet nemāciet to darīt citus.