Cenu kāpumu pārtikai ir izjutis katrs. Dārgāki palikuši arī tādi latvieša virtuves neatņemamie dārzeņi kā burkāni un sīpoli, bet izskatās, ka ir cerības uz kādu labu ziņu tieši par burkānu un sīpolu cenām.
Labas ziņas: burkānu un sīpolu cenām tuvākajā laikā vairs nav gaidāms kāpums
Burkānu un sīpolu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par vairākiem desmitiem procentu, taču
tuvākajā laikā vairs nav gaidāms to kāpums,
aģentūrai LETA sacīja Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.
Viņš norādīja, ka patlaban vidējā sīpolu cena sasniegusi vienu eiro par kilogramu, līdztekus arī burkānu cena ir krietni augstāka nekā citus pavasarus. "Tomēr jāsaprot, ka pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši strauju energoresursu cenu kāpumu, kas lielā mērā ietekmējis arī vispārēju sadārdzinājumu," norādīja Jaunzems.
LADTA priekšsēdētājs pauda, ka dārzeņu cenas ietekmē ne tikai energoresursu cenu kāpums, kas pēdējā pusotra gada laikā kāpis par vairākiem desmitiem procentu, bet arī minerālmēslu cenu divkārtējs pieaugums.
Tāpat cenas kāpumu ietekmē arī sezonalitāte - Latvijā vietējie sīpoli un burkāni ir beigušies un pieejamo produkciju veido galvenokārt imports.
Jaunzems norādīja, ka arī importa ziņā ir virkne sarežģījumu, tostarp Polijas produkciju izpērk Ukraina, bet zemestrīces dēļ Turcija bija noteikusi liegumu dārzeņu eksportam. "Patlaban tirgū ir Dānijas sīpoli, kuru cena ir krietni augstāka, un, visticamāk, līdz jaunai ražai nekas nemainīsies," minēja asociācijas vadītājs, piebilstot, ka līdzīga situācija ir visās Baltijas valstīs.
Jaunzems arī atzina, ka bieži vien dārzeņu cenas sākotnēji pēc energoresursu cenu kāpuma netika celtas, jo zemnieki vēlējās saglabāt konkurētspēju. Izmaksu kāpums tika segts no saimniecību rezervēm. "Ja pagājušajā ziemā apcirkņos bija vēl tas, kas stādīts un novākts ar mazākiem resursiem, tad šogad jau ir pērnā raža, kurai cenas ir augušas," sacīja asociācijas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka cenu ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēja, kas samazinājusies par aptuveni 15%.
Vienlaikus asociācijas vadītājs minēja, ka patlaban tirgū normalizējusies tomātu cena, kuru iepriekš ietekmēja Holandes lēmums atteikties no tomātu audzēšanas, aukstuma vilnis Spānijā un Marokā, kā arī Turcijas eksporta liegums.