/nginx/o/2023/02/08/15126601t1h778a.jpg)
Viena no vienkāršākajām lietām, ko vari darīt virtuvē, lai uzlabotu ēst gatavošanas procesu un rezultātu, ir uzkarsēt pannu. Šī vienkāršā darbība var būt tā, kas ietekmēs, vai, piemēram, tavas sēnes būs skaisti zeltainas, ar izcilu garšu, vai blāvas, ļenganas un piesūkušās ar eļļu.
Labi uzkarsēta panna palīdz karamelizēties olbaltumvielām, izveido kraukšķīgu garozu ar krēmīgu vidu kartupeļiem. Tomēr sakarsēta panna ir panākumu atslēga ne 100% gadījumu, bet aptuveni 90%, jo ir izņēmumi, kad pirms cepšanas pannu uzkarsēt patiesi nevajag.
Karstā pannā sākas karamelizācija, ātri iztvaicējot ēdiena izdalīto mitrumu. Tas veicina brūnināšanu, nevis sastāvdaļas tvaicēšanos savā sulā, kad tā vietā, lai saņemtu skaistus, brūnus ēdiena gabaliņus, viss pārvēršas neizteiksmīgā putrā.
Iepriekš uzkarsējot, ēdiens ne tikai iegūs skaistu izskatu, kraukšķīgu tekstūru un spilgtākas garšas nianses, bet vēl novērsīs produktu pielipšanu pie pannas.
Jāatceras gan, ka aukstu produktu uzlikšana uz pannas samazinās tās temperatūru, kas jāņem vērā.
Ja receptē ir teikts, ka panna jāuzsilda līdz kūpēšanai, dari to. Pretējā gadījumā pietiek ar tās karsēšanu virs uguns apmēram minūti. Vajadzētu sajust pannas izstaroto siltumu, turot roku aptuveni desmit centimetrus virs virsmas.
Vai arī, ja nevēlies likt rokas pie karstiem priekšmetiem, iepilini pannā dažus pilienus ūdens. Pirms ātras iztvaikošanas ūdens pērlītēm vajadzētu šņākt un dejot apkārt.
Vēl variants pārbaudei - kubiņš sviesta; ja tas kūst un sāk burbuļot, tad panna karsta.
Smalkas sastāvdaļas, kas varētu piedegt, piemēram, plānās šķēlītēs sagrieztus ķiplokus, sviestu, riekstus un sēklas, vislabāk likt aukstā pannā un pakāpeniski uzsildīt.
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)