Kam latvietis pievērš uzmanību, iegādājoties pārtiku? (3)

Puse sabiedrības uzskata, ka ir labi informēti par dažādiem riskiem un zina, kā no tiem izvairīties, šajos rādītājos krietni apsteidzot Eiropas Savienības (ES) vidējo rezultātu. Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju rūp, lai viņu uzturā nenonāktu krāsvielas, konservanti, aromatizētāji, antibiotiku, hormonu vai steroīdu atliekas.

Pieaugošās dzīves dārdzības apstākļos likumsakarīgi par galveno kritēriju pārtikas iegādē visā Eiropā un arī Latvijā ir kļuvušas pārtikas izmaksas. Latvijā uz to norāda 70% aptaujāto, ES kopumā – 54%.

Tomēr tas nebūt nav vienīgais aspekts, ko pircēji ņem vērā, stāvot pie veikalu plauktiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo Eirobarometra pētījumu Latvijas iedzīvotāju vidū daudz lielāku kāpumu piedzīvojusi cita pozīcija – pārtikas garša (55%), kas uzrādījusi “izrāvienu” par 14 procentpunktiem un svarīguma ziņā pārsniedz arī ES vidējo rādītāju (51%).

Vēl viens būtisks kritērijs ir pārtikas nekaitīgums jeb produkti, kas nerada riskus cilvēka veselībai. Uz to norāda 50% aptaujāto Latvijā.

Dzirdot ziņu sižetu par pārtikas izraisītu slimības uzliesmojumu, apmēram divas trešdaļas mainītu savus paradumus un atteiktos no šī produkta. Tikpat daudziem vienlīdz svarīgi ir ēst veselīgi, un 16% uzsver, ka veselīgs uzturs viņiem ir vissvarīgākais aspekts. Gan Latvijā, gan ES apmēram 40% respondentu norāda, ka viņi pievērš uzmanību pārtikas uzturvielām, t. sk. vitamīnu, olbaltumvielu, cukura vai tauku daudzumam izvēlētajos produktos.

“Ilgtspējas jautājumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu sabiedrības dienaskārtībā. Pēdējos gados īpašu popularitāti piedzīvo veselīga dzīvesveida kustība. Lai mazumtirgotājs saglabātu pircēju plūsmu, viņam ir jāpielāgo savs sortiments pircēju mainīgajām vajadzībām, kas mūsdienās nozīmē atbildīgi audzētus vai ražotus produktus bez dzīvnieku izcelsmes izejvielām vai kaitīgiem konservantiem. Tas nav vienkārši un nav arī lēti, un lielākais izaicinājums – šāda pieprasījuma apjoms joprojām ir nesalīdzināmi mazāks nekā ierastie produkti ar ierasto sastāvu, bet tas savukārt negatīvi ietekmē šādas produkcijas izmaksas. Tiesa, gribētos arī lauzt mītu, ka veselīgas izvēles noteikti ir dārgas. Viens izvērtēšanas vērts aspekts ir tas, kādus produktus pērkam, jo daudzi uzturā vērtīgi produkti nemaksā dārgi. Otrs – cik daudz pārtikas iegādājamies un cik no tā visa nonāk atkritumos. Domāju, te ir milzīgs potenciāls paradumu maiņai, kas ļautu jūtami ietaupīt,” stāsta SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Kā rāda aptaujas dati, pircējus Latvijā visvairāk uztrauc tādas pārtikas produktu sastāvdaļas kā dažādas piedevas, piemēram, krāsvielas, konservanti vai aromatizētāji, ko pievieno pārtikas produktiem vai dzērieniem (44%), un antibiotiku, hormonu vai steroīdu atliekas gaļā (42%). Latvijas iedzīvotāji gan ir visai pārliecināti par savām zināšanām pārtikas drošības jomā –

49% norādījuši, ka zina pietiekami daudz, lai izvairītos no pārtikas riskiem vai tos mazinātu, krietni apsteidzot ES vidējo rādītāju, kas ir tikai 30%.

Toties ES kopumā daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta pārtikas ģeogrāfiskajai izcelsmei (46% ES, 36% Latvijā), ietekmei uz vidi un klimatu (16% ES, 3% Latvijā), kā arī ētiskiem, reliģiskiem, dzīvnieku labturības u. c. principiem (15% ES, 8% Latvijā).

*Eirobarometrs, 2022. gada marts/aprīlis