Mūsu tautas dižgars Rainis, kuru kopš skolas laikiem atceramies kā granītā cirstu pieminekli vai tēlu no melnbaltām fotogrāfijām, savulaik, gluži kā mēs, ir dzīvojis savu cilvēcisko dzīvi: ēdis, dzēris un milējis. Izrādās, jau tajos senajos laikos, kad attālinātais darbs vēl nebija realitāte, Rainim no rītiem paticis strādāt, neizkāpjot no gultas, turklāt viņam bijuši visai savdabīgi ēšanas paradumi.
Raini (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns; 1865–1929) zinām kā latviešu literārās valodas, kultūras un nacionālās identitātes mērķtiecīgu veidotāju, latviskās pašapziņas stiprinātāju, vienu no ietekmīgākajiem nacionālā valstiskuma idejas paudējiem.
Askēzes piekritējs
Atšķirībā no daudziem spalvasbrāļiem, kuri iemantojuši gardēžu slavu,
Rainis bija veselīga dzīvesveida cienītājs, cenšoties ievērot darba un atpūtas pauzes, labi izguļoties, vingrojot no rītiem un vairākas reizes dienā dodoties pastaigās,
ko pierāda zemāk skatāmā 1927. gada dokumentālā filma "Dzejnieks Jānis Rainis".
Raksturojot Raiņa ēšanas paradumus, Raiņa muzeja “Tadenava” vadītāja Agnese Timofejeva teic, ka
dižgara ēdienkarte bijusi visai vienkārša. “Viņš uzturā daudz lietojis piena produktus — īpaši iecienīts bija rūgušpiens un biezpiens, labprāt ēdis gaļu un zivis, nesmādējis arī alu.
Tiesa gan, Raiņa vienā dienā apēsto olu skaits, visticamāk, radītu bažas mūsdienu uztura speciālistiem.”
Raiņa 10 olu diēta
No Raiņa studiju gadiem Rīgas pilsētas ģimnāzijā saglabājies šāds pieraksts: “Rītos mēs dzeram tasi kafijas un tad dabūjam savas brokastis līdz uz skolu; pulksten 1 vai 2 ēdam pusdienas, pulksten 4 atkal tase kafijas, un vakariņās ēdam gaļu, šķiņķi, zivis vai ko citu un dzeram tēju.
Es sevi aprūpēju visai labi un dzīvoju pilnīgi pēc pulksteņa, matemātiski vienmērīgi, mani arī notur uz kājām, tomēr vēl esmu noguris. Dienā es apēdu 10 olas, dzeru kakao, pastaigas divas reizes.”
1899. gada 31. augusta (12. septembra) vēstulē no Slobodskas viņš Aspazijai stāsta par lēto iztikšanu: “Tagad es ēdu pie jaunās saimnieces, un par 9 rbļ., pusdienās ir 2 ēdieni un piens, un vakarā tāpat divi ēdieni, gaļa, zupa, piens — kā pusdienās; man tātad nav vajadzīgi nekādi ekstrā brokastu izdevumi, un es ietaupīšu 2 – 3 rbļ. mēnesī. Nezinu, vai, gatavodams pats, es varētu lētāk iztikt.”
“Ar ēšanu es iztieku tā: siltas vakariņas un pusdienas, zupa, cepetis, rīsi, ķīselis un tml., 1 glāze piena, turklāt ļoti laba.
Es pats vēl piepērku pienu, miltus un cukuru (ēdu cukuru bez tējas, tas palīdz pret aizcietējumu). Par pastaigām, vingrošanu es esmu jau rakstījis, arī par masāžu un elektrizāciju.”
“Šodien piecēlos vēlu (pulveri), izdzēru siltu, vārītu pienu, apēdu kotleti (ko paņēmu līdz no vakardienas pusdienām, vakarā tāpat 2 glāzes vārīta piena un gabals cepeša).”
Šo 1899. gadā Slobodska tapušo izklāstu varētu nosaukt “viena diena Raiņa dzīvē”, teic Agnese Timofejeva: “Kakao vietā dzeru pienu ar auzu miltiem. Rītos, plkst. 10, 2 glāzes silta piena ar miltiem un mazliet gaļas: atlikums no vakara; pusdienas plkst. 2 - ½ 4. Trīs ēdieni par 6 rubļiem mēnesī. Bez tam
es no pusdienām vēl atnesu līdz gabalu cepeša vai kaut ko tamlīdzīgu un maizi rītam un vakaram. Vakarā vēl bez šā cepeša 2 - 3 glāzes vārīta piena ar auzu miltiem. Bez tam vēl ik dienas 1 pudele kefīra.
Strādāju ½ stundu pie "Solhaugas" [red. — H.Ibsena luga "Svētki Solhaugā"], tad vēl tieslietu jautājumus līdz pusvieniem (ja ir masāža) vai līdz pusdiviem. Tad vēl pa starpām ½ st. darba, ½ st. atpūtas un ½ st. vingrošanas. Līdz pusdienām 20 minūtes pastaigājos. Turp ejot, paņemu pastā vēstulītes no pūkiņas un avīzes. Atpakaļ atkal 20 minūtes. Tad pēcpusdienā no četriem līdz pieciem lasu avīzes, no pieciem līdz astoņiem deviņiem rakstu vēstulītes (neesmu vēl ieradis to darīt ar starplaikiem, tāpēc bieži no tā nogurstu). Pēc tam vakariņas un viegla lasāmviela. Desmitos vai vienpadsmitos gājiens uz pastu, lai nosūtītu mutiņai vēstulītes (turklāt viss ceļš nokaisīts ar pūkvārdiņiem kā puķītēm, pēc mutiņas parauga). Tā ir otrā pastaiga, apmēram ¾ stundas. Miegs vēl nav labs, un vēl jūtams nogurums (šonedēļ arī nebija masāžas un elektrizācijas).”
Raiņa vēstulēs sastopamas arī interesantas uztura bagātināšanas receptes. No Slobodskas 1899. gada 28. oktobrī (9. novembrī) Rainis Aspazijai raksta: “Es atkal esmu atradis divas jaunas receptes: iejaukt smalkus, plaucētus auzu miltus un gaļas pulveri miežu kafijā, tas cilvēkiem garšo riebīgi, es to noriju ar lielāko dvēseles mieru.”
