Graudaugu alerģijas: kuras izplatītākās un kā ārstēt?

Apkārtējās vides, dzīvesveida un ēšanas paradumu izmaiņas, stress, darba apstākļi – visi šie un citi faktori var veicināt alerģijas rašanos jeb paaugstinātu jutību pret specifiskām vielām organismā vai vidē. Alerģija var piemeklēt jebkurā vecumā, bet sevišķi tā skar bērnus, kuru organismam jāiepazīst dažādas vielas, tajā skaitā daudzveidīga pārtika.

Tieši kviešu un citu graudaugu izraisītajām alerģijām, to izpausmēm un ārstēšanas veidiem AS “Olainfarm” 50 gadu jubilejas mediķu konferencē bija veltīta alergologa, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras asoc. prof. Māra Bukovska lekcija.

Bezglutēna mode vai reāla problēma?

“Nav jau gluži tā, ka pārtikas alerģijas nomocītu katru otro cilvēku – vairumam pasaules iedzīvotāju tādu nav vispār. Attīstītajās valstīs no pārtikas alerģijām cieš 3–8% bērnu un 1–3% pieaugušo. Kviešu alerģija tiek konstatēta mazāk nekā 1% cilvēku, ar to lielākoties slimo zīdaiņi un bērni, turklāt 65% bērnu līdz 12 gadu vecumam iestājas klīniska remisija – organisms aprod, pielāgojas, un alerģijas izpausmes atkāpjas. Tomēr par kviešu alerģiju pēdējos gados runā sevišķi daudz, veikalos parādās arvien vairāk produktu bez glutēna, un vienlaikus kviešu alerģiju apdveš noslēpumainības aura, uz kviešiem noveļot vainu par jebkādām pārtikas izraisītām nebūšanām,” stāsta alergologs, pulmonologs, asoc. prof. Māris Bukovskis.

Viņš skaidro:

izšķir ar glutēnu saistītās autoimūnās saslimšanas, no kurām vispazīstamākā ir celiakija (to konstatē 1–2% cilvēku), un alerģiskas reakcijas (0,5–1%) – tādas kā respiratorā alerģija, pārtikas alerģija, kontakta nātrene un kviešu izraisīta fiziskas slodzes anafilakse. Vēl runā par jutīgumu pret glutēnu, kas nav saistīts ar celiakiju (0,6–13%), taču tas ir salīdzinoši maz izpētīts.

Ja radušās aizdomas par kviešu nepanesību, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes. Ja slimības vēsturē izteikti alerģisku reakciju nav, palīgā nāk alerģijas testi un molekulārā diagnostika, taču šie testi bieži vien mēdz būt pozitīvi arī tad, ja klīniski nozīmīgu reakciju cilvēkam nenovēro. Tāpēc galvenā diagnostikas metode ir orālais provokācijas tests, liekot pacientam speciālista uzraudzībā apēst konkrēto produktu un vērojot organisma reakciju.

Kur problēmai sakne?

Kviešus un citus graudaugus cilvēce kultivē jau 10 000 gadu. Kvieši aug gandrīz visās klimata zonās, izņemot tropus, un ir visplašāk kultivētie graudaugi. Kopumā pastāv ap 25 000 dažādu kviešu šķirņu. Nav pārsteigums, ka kvieši ieņēmuši tik vēsturiski nozīmīgu lomu, kas nezaudē savu aktualitāti arī šodien: tie ir viegli transportējami un uzglabājami, un no tiem var pagatavot vienkāršus, sātīgus produktus, kas lielai daļai pasaules iedzīvotāju ir galvenā iztika – maizi, kuskusu, pastu, nūdeles u. c. Turklāt tie nodrošina optimālu ogļhidrātu, olbaltumu, B vitamīna, mikroelementu un kaloriju daudzumu, tāpēc nevajadzētu uz savu galvu izslēgt no ēdienkartes kviešus, bet gan meklēt speciālista palīdzību, lai vienotos par atbilstošiem aizstājējproduktiem.

“Cilvēks, protams, var sevi uzskatīt par radības kroni, taču kviešiem ir 15 reižu vairāk gēnu nekā cilvēkiem. Šie komplicētie graudi satur 85–90% cietes, pārējais ir ūdenī šķīstoši un ūdenī nešķīstoši olbaltumi. Nav nekāds brīnums, ka kaut kur šajā sistēmā gadās ar cilvēka organismu nesaderīgi elementi – kvieši satur ap 30 dažādu alergēnu,” stāsta Māris Bukovskis.

Līdzīgi olbaltumi, kas nereti izraisa krustotās reakcijas, ir sastopami arī citos graudaugos – rudzos, miežos, auzās, timotiņā, bet tie pagaidām nav sīkāk izpētīti, kaut gan skaidrs, ka arī tie var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas. Galvenās klīniskās graudaugu alerģijas formas ir orālā kviešu pārtikas alerģija bērniem, maiznieka astma, kviešu atkarīga fiziskas slodzes anafilakse un kontakta alerģija.

Orālā kviešu pārtikas alerģija

Ar orālo kviešu pārtikas alerģiju slimo pārsvarā zīdaiņi un bērni. Simptomus – pastāvīgu atopisko dermatītu, astmu, ādas niezi, nātreni u. c. – izraisa gan termiski apstrādātu, gan neapstrādātu kviešu uzņemšana uzturā. Pozitīvs ādas tests pret kviešiem agrā bērnībā ir saistīts ar vēlāku alerģisku rinokonjunktivītu un alerģijas attīstību pret bērza putekšņiem.

“Kā saka, nelaime nenāk viena – 87% gadījumu bērniem ar kviešu alerģiju ir alerģija arī pret citiem pārtikas produktiem, tomēr prognoze ir laba, jo vairāk nekā 80% bērnu līdz 16 gadu vecumam iestājas remisija jeb simptomi ar laiku mazinās, un lielākoties attīstās arī tolerance pret kviešiem. Kamēr izpaužas alerģijas simptomi, vienīgais risinājums ir izslēgt kviešus saturošus produktus no bērna ēdienkartes,” stāsta Māris Bukovskis.

Maiznieka astma

Šis fenomens ir pazīstams jau kopš Romas impērijas laikiem un, kā jau var spriest pēc nosaukuma, piemeklē cilvēkus, kuru ikdiena paiet maiznīcās, konditorejās un citās miltu putekļiem bagātās vietās. Tā ir biežākā aroda alerģija daudzās valstīs, piemēram, Vācijā 64% no visām aroda alerģijām ir tieši maiznieka astma.

“Kaut arī lielākajai daļai mazinieka astmas pacientu ir alerģisks rinokonjunktivīts, alerģiju pret miltiem var pierādīt mazāk nekā trešajai daļai šo cilvēku. Turklāt maiznīcās visu vainu nevar uzvelt tikai kviešiem: pa gaisu lido neskaitāmas sīkas daļiņas arī no rudziem, cietajiem kviešiem, speltas kviešiem utt. Starp citu, rudzi ir daudz spēcīgāki alergēni par kviešiem – rudzu milti ir agresīvāki, bīstamāki, jo, pirmkārt, satur vairāk sīko daļiņu un vairāk putekļu, ko vieglāk ieelpot, otrkārt, šīs daļiņas ir lipīgākas un labāk pieķeras gļotādām, tāpēc tās ir kairinošākas un grūtāk izelpojamas. Bieži vien maizniekiem alerģiska reakcija parādās, pirmo reizi saskaroties tieši ar rudzu miltiem pēc tam, kad viņi ilgstoši darbojušies ar kviešu miltiem bez alerģiskiem simptomiem,” stāsta alergologs.

Maiznieka astmas gadījumā ar attiecīgo produktu izslēgšanu no ēdienkartes vien nebūs līdzēts, būtu jāveic arī citi profilaktiski pasākumi, kas ne vienmēr ir vienkārši īstenojami: miltu putekļu koncentrāciju gaisā ir grūti samazināt – tam vajadzīgas īpaši jaudīgas ventilācijas sistēmas, mīklas maisītāji jāapsedz ar vākiem, iespējams, vajadzīgas pat plašākas maiznīcas telpas u. tml., kā arī jāveic agrīns astmas un alerģiska rinīta skrīnings ik pa 6–12 mēnešiem. Darbinieku izglītošana pati par sevi nemazina alerģijas attīstības risku, ja netiek mainīti darba paradumi.

Kviešu izraisīta fiziskas slodzes anafilakse

“Šis ir sevišķi nejauks pārsteigums tiem, kuru slimības vēsturē nav bijis pastāvīgu alerģiskas slimības izpausmju,” atklāj alergologs. “Un tā dzīvespriecīgs, fiziski aktīvs, veselīgs cilvēks paēd garšīgas brokastis, kārtīgi iestiprinās ar grauzdētu maizīti un dodas rīta skrējienā. Pēc neilga laika viņš ir gar zemi vai labākajā gadījumā aizpampis un bez elpas velkas uz mājām, jo sākusies anafilaktiska reakcija. Proti, fiziskas aktivitātes rezultātā palielinās zarnu sieniņu caurlaidība, alergēns tiek mazāk sagremots un izraisa anafilaktisku alerģisku reakciju, pat ja ikdienā nav pastāvīgu alerģijas simptomu. Starp citu, simptomi var parādīties, pat vienkārši ātri ejot!”. Alerģiskās reakcijas attīstību papildus var veicināt arī tādi faktori kā alkohols vai stress.

Jāpiebilst, ka ne visai spēcīgas sensibilizācijas gadījumā kviešu izraisīta fiziskas slodzes anafilakse var izpausties tikai ar vienu vai dažiem “neizkaidrojamiem” gadījumiem dzīves laikā, kad pacients ir apēdis vairāk kviešu, pakļāvis sevi lielākai fiziskai slodzei, sanervozējies vai arī baudījis kādu glāzi spirtotā dzēriena.

Ko darīt? Atkarībā no provokācijas testa rezultātiem jāievēro pilnīga kviešu izslēgšanas diēta vai vismaz četras stundas pirms un pēc kviešu ēšanas jāizvairās no fiziskas slodzes. Par šo problēmu noteikti jāinformē arī tuvinieki un skriet jādodas ar mobilo telefonu, lai vajadzības gadījumā varētu izsaukt palīdzību. Pacientiem nepieciešams iegādāt un nesāt sev līdz adrenalīna autoninjektoru - zāles, kas kritiskā situācijā var izglābt dzīvību.

Kontakta alerģija

Šis alerģijas veids izpaužas kā ādas nieze, nātrene u. tml., alergēnam nonākot saskarē ar ādu. Hidrolizēti kviešu proteīni atrodami ne tikai pārtikā, bet arī kosmētikā, ziepēs, matu kopšanas līdzekļos, un šādos gadījumos tie var izraisīt kontakta nātreni. Taču te spēlē iestājas arī šķietami nevainīgās auzas: daudzu kosmētikas līdzekļos, īpaši roku un nagu krēmu, vannas līdzekļu, šampūnu, matu kondicionieru, skūšanās želeju un mitrinošu krēmu sastāvā ir tieši auzas, tostarp auzu klijas, auzu kodoli, auzu pārslas, auzu peptīds vai proteīns un auzu ciete. Auzu ekstraktu satur pat ārstnieciski pretiekaisuma un antioksidatīvie krēmi. Kamēr vairumam auzas nāk par labu, mīkstinot ādu un mazinot iekaisumu, nelielai daļai cilvēku tās var izraisīt alerģiskas reakcijas. Konstatējot niezi vai izsitumus, svarīgi pēc iespējas ātrāk pārtraukt kontaktu ar attiecīgo produktu.

No kādām pārtikas sastāvdaļām labāk izvairīties?

Lai izvairītos no produktiem, kas satur kviešus, neatliks nekas cits, kā veikalā lasīt sīko druku uz produkta etiķetes. Par kviešu klātbūtni var liecināt tādas sastāvdaļas kā aromatizētāji, hidrolizēti dārzeņu olbaltumi, pārtikas, želatīna, dārzeņu vai kviešu ciete, sojas mērce, surimi nūjiņas. Ja etiķete neatklāj, “kas lācītim vēderā”, labāk atturēties no alkoholiskiem dzērieniem, ceptiem konditorejas izstrādājumiem, kūkām, smalkmaizītēm un mīklas cepumiem, mīklas un mērču maisījumiem, buljona kubiņiem, rīvmaizē ceptām zivīm, gaļas un dārzeņiem, gataviem sautējumiem, saldumiem, graudaugiem un graudaugu dzērieniem, hotdogiem, iesala dzērienu maisījumiem, nūdelēm un pastas, pankūku un vafeļu maisījumiem, picām, desām, sausajiem zupu maisījumiem, sojas, steiku un saldskābajām mērcēm, tortiljām utt.

“Taisni jābrīnās, cik daudzos ar miltiem šķietami nesaistītos produktos pamanās ielavīties kvieši,” vērš uzmanību Māris Bukovskis. “Taču nevajag pārlieku noskumt, jo miltus var sekmīgi aizvietot ar kartupeļu cieti, griķu, kukurūzas, rīsu, sorgo, sojas vai tapiokas miltiem, cepšanas maisījumus – ar rīsu miltu maisījumiem, graudaugus – ar rīsiem vai prosu, krekerus un cepumus – ar rīsu kūkām un cepumiem, kartupeļu vai kukurūzas čipsiem, popkornu un kukurūzas tortiljām, maizi – ar rīsu vai bezglutēna maizi, pastu – ar rīsu nūdelēm, aunazirņu vai kukurūzas makaroniem, pastu bez kviešiem utt.”

Ārsts uzsver – alerģija pret kviešiem un graudaugiem ir salīdzinoši reta, bet klīniski nozīmīga, tāpēc tās izpausmes nevar atstāt bez ievērības. Ja tomēr īstas skaidrības par alerģijas cēloni nav, ģimenes ārstam jālūdz nosūtījums pie alergologa. Ir viegli novelt visu vainu uz kviešiem, bet varbūt patiesībā problēmas cēlonis meklējams citos graudaugos – vai vispār kur citur.