Ar griķiem nav viss tik vienkārši, kā varētu šķist. Kāpēc? Jo var apmulst, mēģinot izvēlēties to gatavošanas veidu. Jā, pareizi, to ir vairāk par vienu.
Eksperiments ⟩ Vai var pagatavot griķus, neizmantojot ne gāzi, ne elektrību? (2)
Vienkāršākais un populārākais veids - paciņu ar griķiem ieliek ūdenī un vāra, līdz tā izskatās pilna, jo tad tā droši var apgalvot - griķi gatavi ēšanai.
Vēl viens veids - pirms vārīšanas griķus apcept uz pannas, tad bērt katliņā, pārliet ar ūdeni un vārīt, līdz gatavi.
Trešais veids - griķu apliešana un ļaušana uzbriest. Kā? Griķus ieber bļodiņā, pārlej ar verdošu ūdeni, nosedz ar vāku un atstāj uz nakti.
Bet mēs dzirdējām baumas, ka griķi top gatavi arī tad, ja tos uz nakti atstāj briest, bet pārlejot ar aukstu ūdeni.
Izklausījās pietiekami aizdomīgi, lai mēs meklētu griķus un šo versiju pārbaudītu.
Griķus grūti atrast nebija - tie virtuvē atrodami teju vienmēr, un arī ūdens, īpaši auksts, nav problēma. Vārīts no tējkannas, nopirkts veikalā vai no filtra krūzes - te nu katra paša izvēle, mēs ņēmām parastu filtrētu ūdeni.
Kad griķi iebērti bļodiņā, tos pārlejam ar ūdeni. Griķus izmantojām tos, kas safasēti mazajās paciņās.
Lielākā problēma bija izlemt, cik daudz ūdens nepieciešams. Ja būs par maz - eksperiments var izgāzties, jo griķiem pietrūks šķidruma, kas ļaus uzbriest un palikt mīkstiem. Ja būs par daudz, tad sanāks tāda neveiksmīga griķu zupa. Sākotnēji izlēmām pārliet griķus tā, lai tie nosegti un ūdens ir vēl aptuveni divus centimetrus virs tiem.
Lai eksperiments tiešām godam aizvadīts, piefiksējām arī laiku. Griķi ar ūdeni tika aplieti plkst. 19. Šķīvītis virsū, un ļāvām notikt maģijai. Līdz rītam. Patiesībā īsti ticības, ka eksperimentam būs pozitīvs rezultāts, nebija.
Interese par to, kas notiek griķu bļodiņā, urdīja visu vakaru, tāpēc kaunu metām pie malas un ieskatījāmies. Un, ak tavu brīnumu!
Pēc trīs stundām ūdenī bija jau iespaidīgi rezultāti. Griķi bija sākuši briest!
Ūdens bļodā gan vairs īsti nebija redzams. Tātad skaidrs, sākotnējās bažas īstenojās - to ielējām par maz. Zaudēt nav ko, tāpēc pielējām vēl nedaudz, jo bija skaidri redzams, ka griķiem vēl "ir kur augt". Vāku atpakaļ virsū, un tagad gan gaidīšana līdz rītam.
Nākamās dienas rīts. Plkst. 7.35 - laiks, kad saprast, vai griķus tiešām var pagatavot aukstā ūdenī.
Patiess bija prieks, ieraugot, ka griķi, ja tā var teikt, ir gatavi! Mīksti un ēdami.
Un arī papildus pielietais ūdens ir pazudis, katru griķa graudiņu padarot vēl lielāku nekā vēlajā vakara stundā.
Salīdzinājumam bildē pa kreisi griķi vakara stundā, bildē pa labi - no rīta:
Vai griķi ir nopelnījuši medaļu? Ir! Vai apgalvojums, ka griķus var pagatavot visdažādākajos apstākļos, atbilst patiesībai? Atbilst!
Protams, silti griķi garšo vislabāk, bet hei! Ja tu tos plāno neēst vakariņās, bet, piemēram, ņemt līdzi pusdienās, kuras darbā sildīsi, vai vēlāk izmantot salātiem, plācenīšu cepšanai - tie jebkurā gadījumā pa nakti atdzistu, attiecīgi šī metode ir izmantojama, taupot savu laiku, kas jāpavada, pieskatot griķus uz plīts, un līdzekļus, jo nebūs jāizmanto ne gāze, ne elektrība!