Neizmetot pārtikas atlikumus, Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi ietaupītu gandrīz 30 eiro

Receptes.lv
Neizmetot pārtikas atlikumus, Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi ietaupītu gandrīz 30 eiro
Facebook Draugiem Whatsapp Pinterest
Comments
Foto: Publicitātes attēls

Gudra maltīšu plānošana ir viens no paradumiem, kas ļaus gan ietaupīt, gan kļūt videi draudzīgākiem. 28 eiro mēnesī jeb 336 eiro gadā – tik daudz vidēji ietaupītu ikviena Latvijas mājsaimniecība, neizmetot atkritumos pārtikas produktus, liecina pētījums.*

Aptuveni 70% kopējo pārtikas atkritumu izmaksu veido gatavie vai mājās pagatavotie ēdieni, bet pārējos 30% – augļu, dārzeņu, maizes, piena un gaļas produktu atkritumi. Pārtikas izšķērdēšanas jūtamo ekonomisko ietekmi uz mājsaimniecību ikdienu aktualizē arī Starptautiskā pārtikas zudumu un atkritumu izpratnes diena (International Day of Awareness of Food Loss and Waste jeb IDAFLW), ko pasaulē atzīmē 29. septembrī.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Vides programmas (UNEP) datiem apmēram trešā daļa visas pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos, un

katrs eiropietis ik gadu izmet 95–115 kilogramu pārtikas.

Kā rāda Rimi pētījums, Latvijas iedzīvotāji atkritumos lielākoties izmet gatavos ēdienus un mājās pagatavotu maltīšu atlikumus, tostarp zupas un sautējumus (6%), salātus un citos veidos pagatavotus dārzeņus (5%), biezputras, rīsus, kartupeļus un pastas (4%) un citus ēdienus. Kā galvenais iemesls, kāpēc atkritumos nonāk veikalā pirktie produkti (60%) un mājās gatavots ēdiens (51%), tiek minēts tas, ka produkti ir sabojājušies. Starp citiem biežāk minētajiem iemesliem ir arī pārāk ilga produktu uzglabāšana, beidzies derīguma termiņš un ēdiena pārpalikumi, kas “aizķērušies” uz šķīvja pēc maltītes.

Atkritumi. Ilustratīvs foto.
Atkritumi. Ilustratīvs foto. Foto: Jasmin Sessler/Unsplash.com

“Teiciens “ēst ar acīm” nav zaudējis aktualitāti arī šodien. Vairums ēdiena tiek izmests tāpēc, ka sabojājas, un tas liecina, ka cilvēki iegādājas un arī pagatavo daudz vairāk, nekā viņiem nepieciešams. Pārtikas izmešana atkritumos nav tikai ekoloģiska problēma – vien retais aizdomājas, cik daudz naudas būtu iespējams ietaupīt, atbildīgāk izturoties pret pārtikas patēriņu. Tuvojoties rudenim un pieaugot dzīves dārdzībai, tas ir veids, kā mājsaimniecībām mazināt savus izdevumus, vienlaikus rūpētos par planētu. Lai palīdzētu saviem pircējiem pilnveidot pārtikas patēriņa paradumus, Rimi mājaslapā esam apkopojuši vērtīgus padomus, kā uzglabāt pārtiku un ko vēl darīt, lai tā nebūtu jāizmet atkritumos,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Kopumā 90% Latvijas mājsaimniecību atzīst, ka pārtikas atkritumu apjoma mazināšana tām ir svarīga, un 64% tā ir pat ļoti svarīga. Tieši uz pārtikas atkritumu rēķina mājsaimniecības, kurās ir vismaz trīs un vairāk cilvēku, šobrīd ik mēnesi zaudē 37,40 eiro, savukārt mājsaimniecības ar bērniem – pat 41,70 eiro (salīdzinājumam – 1–2 cilvēku mājsaimniecībām ikmēneša zaudējums ir vidēji 19,60 eiro).

Tikmēr Igaunijā viena mājsaimniecība pārtikas atkritumu dēļ zaudē vidēji ap 27,50 eiro jeb 330 eiro gadā, bet Lietuvā – 31,90 eiro jeb 383 eiro gadā. Jāteic gan, ka lietuvieši un igauņi krietni retāk izmet ēdienu tāpēc, ka tas sabojājies (Lietuvā – 53% veikalā pirktā un 50% mājās pagatavotā ēdiena, Igaunijā attiecīgi 45% un 40%). Savukārt vērtējot zaudējumus atsevišķās produktu kategorijās, vislielākās summas visās trīs Baltijas valstīs tiek zaudētas, izmetot atkritumos dārzeņus, augļus un ogas.

* Rimi Baltic pētījums veikts 2022. gada augustā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kopumā aptaujājot 2420 iedzīvotāju 18–69 gadu vecumā, to skaitā 809 iedzīvotājus Latvijā.

Tēmas
Receptes.lv iesaka
Lasītākais šonedēļ
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu