Latvijā pēdējos 12 mēnešos ir sarucis sprostos dēto olu patēriņš, bet brīvos apstākļos un kūtī dēto olu patēriņš ir pieaudzis, aģentūru LETA informē Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijā (LAPNA).
No pētījumu kompānijas "Nielsen" apkopotajiem datiem secināms, ka sprostos dēto olu tirgus daļa sarukusi par 7,9%. Dati liecina, ka 2021.gada jūnijā sprostos dēto olu tirgus daļa bija 83,2%, bet šogad tā ir samazinājusies līdz 75,3%.
"Viss ir savstarpēji saistīts - ražotāji, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) lēmumu, ka 2027.gads būs lauksaimniecības dzīvniekturēšanas "sprostu ēras" beigas, jau ir būtiski investējuši iekārtās. Tas ir ļāvis uzlabot kūtīs vai brīvos apstākļos dēto olu cenu. Vienlaikus arī patērētāji ir paši vairāk sākuši pievērst uzmanību, kādus produktus viņi vēlas lietot uzturā," skaidro LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns un profesors Kaspars Kovaļenko norāda, ka parasti augstāka olu kvalitāte un drošība ir dējējvistām, kuras tiek turētas slēgtās teritorijās, zem nojumēm un kurām ir iespēja brīvi staigāt.
Tāpat LAPNA izpilddirektore atgādina, ka olu izcelsmi var noteikt arī pēc olas marķējuma, kur pirmais cipars norāda uz dējējvistu turēšanas metodi:
0 - brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas, 1 - brīvos turēšanas apstākļos dētas olas, 2 - kūtī dētas olas, 3 - sprostos dētas olas.
Pēc tam seko izcelsmes valsts kods, bet pēdējā ciparu virkne ir Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais putnu novietnes identifikācijas numurs.
LAPNA pārstāv Latvijas putnkopības nozari attiecībās ar Latvijas un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, kā arī piedalās putnkopības nozari reglamentējošo normatīvu izstrādē un apspriešanā. Asociācija dibināta 2006.gadā, un tā pārstāv lielākos Latvijas olu ražotājus.