Zaļo tomātu ieburkošanas māksla: 3 receptes no latvju saimnieces Rūtas Beirotes

Pāris nedēļu garumā mums visi spēki jāvelta, lai gudri un reizē garšīgi izmantotu visus dārza un siltumnīcas labumus, sagatavojot arī krājumus ziemai. Daudzas namamātes konservēšanas trakuma periodu uztver ar bažām - jāgriež, jākapā, jāvāra, burkas jāsterilizē, bet Rūta visu iesaka tvert vieglāk:

“Ieradumi, protams, katram ir savi, bet mūsmājās konservēšanas procesam pieejam gaužām vienkārši - cenšoties atmest senus aizspriedumus un liekas darbības.”

“Zutiņos” dara tā

“Zutiņu” saimniece atklāj, ka, gatavojot ziemas krājumus, ievēro pavisam vienkāršus pamatprincipus. Arī sastāvdaļas un process ir vienkāršs:

1. “Nekad nesterilizējam burkas. Mūsmājās tās tiek vienkārši izmazgātas, izskalotas un viss”;
2. “Nelauzām galvu par sāli un cukuru. Marinēšanai izmantojam parasto rupjo sāli bez joda piedevām. Cukuru lietojam jebkuru parasto, kas atrodams veikalā. Šo abu dēļ vēl nekad nekas nav “uzgājis gaisā””;
3. “Kategoriski noraidām tādus stereotipus, ka marinēšanai der tikai uz lauka auguši gurķi, nevis siltumnīcā, vai uz ziemu vārīt drīkst tikai vecā mēnesī novāktas saknes. Ja saimnieces dara visu vienkārši, pareizi, vāra pietiekami ilgi, viss glabājas līdz pat pavasarim”.

Saimniece norāda, ka ir svarīgi, lai gatavots tiktu tas, kas pašiem garšo un kas ziemā tiešām tiks izmantots. Lai iekonservētie dārzeņi atvieglotu gatavošanas procesu ziemā un palīdzētu ietaupīt.

“Ja palūkojam – ļoti daudzi konservi, kurus ziemā iegādājamies veikalā, ir viegli pagatavojami mājās pašu spēkiem,”

teic Rūta, piebilstot: “Tā kā augusta beigās “ražas sprādzienu” piedzīvo arī tomātu siltumnīcas, turklāt nākas noņemt daudz tomātu, kas vēl zaļi, savus spēkus bieži izmēģinām tieši zaļo un pusgatavo tomātu konservēšanai.“

Kā sašķirot zaļos tomātus

Rūta skaidro, ka zaļos tomātus var iedalīt trīs gatavības pakāpēs:

1. Tumši zaļie, cietie - no pēdējiem ķekariem noņemtie;
2. Pienbaltie, gaišie, kas drīz sāks krāsoties;
3. Viegli krāsoties sākušie.

Zaļie tomāti satur solanīnu – vielu, kas dara to garšu rūgtenu. Jo tomāti gatavāki, jo mazāks solanīna daudzums, tamdēļ arī katram ēdienam jāizvēlas attiecīgās gatavības pakāpes tomātus.

Marinēšanai un skābēšanai pieredzējusī konservētāja iesaka izvēlēties stingrākos un mazākos tomātus. “Tos pirms konservēšanas varam arī nomērcēt un noblanšēt, lai mazinātu solanīna daudzumu un līdz ar to - rūgteno pēcgaršu.”

Saldajiem ievārījumiem labāk atlasīt piengatavībā esošos tomātus – tie saglabās skābeno garšu, tomēr vēl nešķīdīs.

Savukārt, lečo, vīriešu zaptei un visa veida savārīšanai kopā ar dārzeņiem var izmantot arī tādus tomātus, kas jau viegli sāk krāsoties. Tie joprojām būs stingri, bet jau ar izteiktāku tomātu garšu.

Skābēti zaļie tomāti

Skābēšanai izvēlas vidēji lielus un mazākus tomātus. Tos var uz pāris stundām ievietot aukstā ūdenī un pēc tam ātri noblanšēt – uz minūti iemērcot karstā ūdenī un pēc tam strauji atdzesējot zem auksta krāna ūdens. Zaļos tomātus kārto burkās kopā ar dillēm, ķiplokiem, upeņu lapām, mārrutku sakni, estragonu, pētersīļiem un citiem zaļumiem, kas mājās iecienīti. Asummīļi droši var pievienot arī čili pāksti. Pārlej ar sālījumu, uz 1l ūdens ņemot 2 ēdamkarotes sāls.

Tomātus atstāj ieskābt uz diennakti, tad aizvāko burkas ar plastmasas vāciņiem un novieto vēsā vietā pagrabā.

Skābētie tomāti būs ēdami aptuveni pēc mēneša. Jo ilgāk tie glabāsies, jo stiprāki būs.

Skābētus tomātus vēsā pagrabā droši var uzglabāt līdz pat pavasarim vai nākamajam rudenim.

"Kivi" ievārījums no zaļiem tomātiem

“Atcerēsimies, ka tomāti tās pašas ogas vien ir. Tādēļ arī no tiem var vārīt gardu saldo ievārījumu,” skaidro Rūta.

• 2kg zaļo tomātu;
• 2 kg parastā cukura vai 1 kg ievārījuma cukura;
• 4 lielu citronu sula.

Piengatavībā esošus zaļos tomātus sagriež nelielos gabaliņos un liek katliņā vārīties. Kad tie ~30 minūtes vārījušies un jau mainījuši krāsu, kļūstot viegli caurspīdīgi, pievieno cukuru, citrona sulu, vēl mirkli pavāra, noputo un liek burkās.

Saimniece norāda, ka citrona sulas vietā var ņemt jebkuru citu skābu sulu, piemēram, cidoniju, vai skābas ogas, piemēram, dzērvenes.

“Garšas ziņā šis tomātu ievārījums ļoti atgādina kivi, tamdēļ bieži tiek dēvēts par “viltotajiem kivi”.

Zaļo tomātu ievārījumu bieži izmantojam kūkās un ruletēs tā patīkami stiprās garšas dēļ. To sajaucot ar apceptiem sīpoliem un garšvielām, ziemā ātri varam tikt pie tomātu čatnija.”

Zaļo tomātu pikantā mērce

Šī mērce “Zutiņos” tiek izmantota kečupa vietā pie šašlika un citiem gaļas ēdieniem.

• 1 kg piengatavu zaļo tomātu;
• 3 brangi sīpoli;
• 3 daiviņas ķiploka;
• 2 ēdk. rīvēta ingvera;
• ~1 ēdk. sāls;
• ~ 3 ēdk. cukura;
• ~ 1 gāze ābolu vai vīna etiķa;
• Gabaliņš čili;
• Piparu maisījums, sinepju sēklas.

Katliņā vai dziļā pannā apcep un ķiplokus. Pievieno smalki sagrieztus zaļos tomātus, ingveru un vāra, līdz masa kļūst viendabīga un tomāti caurspīdīgi.

Pievieno sāli, cukuru, etiķi un garšvielas, pielāgojot tās savām garšas kārpiņām. Vāra, līdz virums kļūst viendabīgāks un garšas sakožas. Turpat katlā ar rokas blenderi to visu var sablendēt viendabīgā mērcē.

Karstu lej burkās un aizvāko. Glabā vēsā pagrabā vai ledusskapī.

Lai izdodas!