Trīs mazāk populāras, bet vitamīniem un minerālvielām īpaši bagātas vasaras veltes

FOTO: BlueSky_31/Shutterstock.com

Svaigās vasaras veltes nenoliedzami ir bagātīgs uzturvielu avots, tāpēc tās vērts iekļaut ēdienkartē gan tagad, gan arī sagatavot un uzglabāt ziemai. Kuri produkti būs īpaši vērtīgi kā vasarā, tā gada aukstajos mēnešos, un kā tos pareizi pagatavot?

"Veselīgas ēdienkartes pamatā ir sabalansēts un daudzveidīgs uzturs. Dārzeņiem un augļiem būtu jāveido teju puse no ikdienā apēstā, tāpēc ikdienas uzturu svarīgi papildināt ar sezonas produktiem.

Vasarā noteikti būtu jāēd ogas - smiltsērkšķu ogas, mellenes, upenes, dzērvenes, kazenes un avenes -, ēdienkarte jāpapildina ar pākšaugiem, sīpoliem un artišokiem, savukārt rudenī vērtīgākie būs āboli, tomāti, burkāni, ķirbji, paprika, bietes un citi sezonas produkti.

Vairumu no tiem iespējams arī sagatavot un baudīt ziemas mēnešos. Ja tomēr uzturā neizdodas uzņemt dabīgā veidā pietiekami daudz ogu un dārzeņu, nepieciešamās uzturvielas iespējams iegūt, lietojot aptiekā nopērkamos uztura bagātinātājus un ārstniecības preparātus, kas gatavoti no vitamīniem un minerālvielām bagātajām vasaras veltēm, piemēram, smiltsērkšķu un mežrozīšu augļu tējas, balzami un sīrupi, smiltsērkšķu eļļa un dažādi karstie dzērieni. Jāņem vērā, ka saslimšanu gadījumā dabas veltes ir vien labs papildu līdzeklis - noteikti nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kurš ieteiks piemērotākos medikamentus vai uztura bagātinātājus," uzsver Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Smiltsērkšķis imunitātei un enerģijai

Skābenās smiltsērkšķu ogas satur ievērojamu daudzumu aminoskābju un miecvielu, to sastāvā ir B1, B2, B12, C, E un K vitamīni, kā arī karotinoīdi - antioksidanti, kam piemīt labvēlīga ietekme uz cilvēka organismu. Pateicoties vērtīgajam un daudzveidīgajam sastāvam, smiltsērkšķim ir plašs lietojums - ogām ir pretiekaisuma, pretmikrobu un savelkoša iedarbība, tās palīdz normalizēt holesterīna līmeni, dziedēt un mitrināt gļotādu, uzlabot asinsriti un gremošanu. Smiltsērkšķis ir lielisks vitamīnu avots, tas palīdz stiprināt imunitāti, tonizēt nervu sistēmu un mazināt nogurumu, kā arī lieti noder dažādu saslimšanu gadījumā, piemēram, anēmijas, cistīta vai aterosklerozes pacientiem.

"Svaigā veidā smiltsērkšķu ogas ir diezgan skābas, tāpēc laba alternatīva ir tās pievienot dzeramajam ūdenim - tas iegūs patīkamu un atsvaidzinošu garšu. Gatavojoties ziemas periodam, ogas droši var sasaldēt. Sajauktas ar medu, tās būs lielisks palīgs pret klepu. No smiltsērkšķu ogām tāpat iespējams pagatavot arī gardu želeju, ko pievienot rīta putrai vai lietot kā piedevu pie pankūkām. Lai uzņemtu dienā vajadzīgo vitamīnu devu, nepieciešams apēst aptuveni 100 gramus svaigu ogu vai izdzert aptuveni 150 mililitrus smiltsērkšķu sulas," stāsta Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Mežrozīšu augļi organisma aizsardzībai pret infekcijām

Mežrozītes augļu sastāvā ir B1, C un K vitamīni, folskābe, karotīni, flavonoīdi, varš, kālijs, fluors, dzelzs un mangāns, kas padara tos par vērtīgu vitamīnu un minerālvielu avotu. Tie palīdz pret nogurumu, paaugstina organisma aizsargspējas pret dažāda veida infekcijām un iekaisumiem, stiprina asinsvadus, sirdi un nervu sistēmu, palīdz pret gastrītu un paātrina kaulu lūzumu sadzīšanas procesu. Tāpat mežrozīšu augļiem piemīt žultsdzenoša iedarbība, kas labvēlīgi iedarbojas pret žultsakmeņiem un aknu saslimšanām.

Mežrozīšu augļi jāievāc brīdī, kad tie ieguvuši spilgti sarkanu nokrāsu, un to būtu ieteicams paveikt līdz pirmajām salnām. Atšķirībā no smiltsērkšķa mežrozītes augļiem ir saldenāka un patīkamāka garša, tāpēc tos droši var ēst svaigā veidā, turpat pie krūma, pievienot ūdenim vai pagatavot tēju - jāieliek termosā aptuveni desmit mežrozīšu augļi, jāaplej ar verdošu ūdeni un jāatstāj uz nakti ievilkties. No mežrozīšu augļiem var pagatavot gardu sīrupu, ievārījumu vai marmelādi, bet visbiežāk tos ziemai sagatavo žāvējot. Pirms žāvēšanas augļi jāpārgriež uz pusēm, jāizņem kauliņi un rūpīgi jāattīra no matiņiem. Sagatavotos augļus plānā kārtā jāizber uz pannas vai restītēm un jāžāvē 40-60 grādu temperatūrā aptuveni septiņas astoņas stundas, ik pa laikam apmaisot un atstājot nedaudz pavērtas cepeškrāsns durtiņas, tādējādi ļaujot izdalīties mitrumam. Žāvētos augļus aukstajā laikā varēs baudīt gan vienus pašus, gan pievienot biezpienam vai papildināt ar smiltsērkšķiem un pagatavot siltu veselības dzērienu.

Kale jeb lapu kāposts - bagātīgs ogļhidrātu un olbaltumvielu avots

Lapu kāposts (kale) ar katru gadu kļūst arvien iecienītāks, un ne velti - tas ir bagāts ar dzelzi, folskābi, kāliju, fosforu, kalciju, A, B, C, E un K vitamīniem, turklāt satur ievērojamu daudzumu ogļhidrātu un olbaltumvielu. Kale piemīt pretiekaisuma īpašības, tas stiprina kaulus, sirdi un asinsvadu sistēmu un ir vērtīgs antioksidantu avots. Lapu kāposts satur maz kaloriju, un tā sastāvā ir visas nepieciešamās aminoskābes, kas padara to par īpaši vērtīgu produktu cilvēkiem, kuri uzturā nelieto dzīvnieku valsts produktus.

Kale kāposta kātiņiem ir rūgtena garša, tāpēc biežāk uzturā tiek izmantotas lapas. Šo kāpostu var pievienot zupām un sautējumiem, piešķirt jaunu garšas niansi salātiem un pesto, kā arī izmantot smūtiju pagatavošanai, bet, kaltējot krāsnī, iespējams pagatavot gardus un veselīgus čipsus. Lai gan kale kāposts biežāk tiek uzskatīts par vasaras dārzeni, to droši var baudīt arī ziemā.

Uz augšu
Back