Kā kafija ietekmē veselību un garastāvokli? (1)

“Pēc savas pieredzes varu teikt – viss, ko darām, ēdam vai izvēlamies, ietekmē mūsu organismu. Ja cilvēks jūtas miegains un noguris, viņš izdzer tasi kafijas, kofeīns paveic savu darbu, organisms pamostas, un arī prāts kļūst priecīgāks. Tāpēc, manuprāt, laba kafija noteikti ietekmē garastāvokli – vispozitīvākajā veidā,” stāsta barista Gatis Silenieks. “Ja raugāmies no veselības viedokļa, itin bieži dzirdu jautājumu – cik daudz kafijas dienā drīkst izdzert? Vai grūtnieces drīkst dzert kafiju? Cik stipru kafiju drīkst dzert? Mēs, kas darbojamies kafijas industrijā, protams, sekojam līdzi dažādiem jauniem pētījumiem un atklājumiem par kafijas ietekmi uz cilvēka organismu. Un, jāteic, tādas vienas vispāratzītas un pasaulē pieņemtas patiesības nav. Cik pētnieku, tik viedokļu, starp tiem arī diametrāli pretēji. Manuprāt, veselam cilvēkam ir jāprot ieklausīties sevī, lai saprastu, cik daudz kafijas viņam ļaus justies labi. Tomēr dažu kafijā atrodamo vielu ietekme ir izmērāma gluži objektīvi.”

Cik daudz kofeīna ir par daudz?

Cilvēki kafiju dzer dažādu iemeslu dēļ. Kādam vienkārši garšo, citu pamudina iespēja socializēties, jo draugi vai kolēģi pļāpā pie kafijas tases, vēl kāds cīnās pret zemu asinsspiedienu. Laikam jau visvairāk ir to, kuri izvēlas šo dzērienu, lai gūtu enerģijas pieplūdumu. Par to kafijas tasē ir atbildīgs kofeīns – metilksantīnu grupas alkaloīds, kas dabā sastopams kafijas pupiņās un tējas lapās un tiek uzskatīts par pasaulē visbiežāk lietoto psihotropo vielu.

Kofeīns paātrina sirdsdarbību un veicina enerģijas pieplūdumu. Katra cilvēka organisms individuāli reaģē uz kofeīnu: vienam pietiek ar vienu, citam – ar četrām tasēm kafijas.

Saprātīgs kofeīna daudzums būtu 200–400 miligramu kofeīna jeb apmēram četras tases espreso dienā.

Itāļi dzer pat astoņus espreso ik dienu, taču viņiem tas ir gēnos – Itālija ir espreso dzimtene, un tur ir spēcīgas espreso baudīšanas tradīcijas, norāda Gatis Silenieks: “Kofeīns paātrina vielmaiņu, tādēļ pēc pamatīgām pusdienām vai vakariņām kvalitatīvs espreso palīdz tikt galā ar smaguma sajūtu. Itāļiem, kas pastu uztver kā starteri, espreso ir gluži vai nepieciešamība.”

Tiesa, kas par daudz, tas par skādi, un ne visiem būtu jāseko itāļu piemēram.

Par pārmērīgu kofeīna daudzumu organismā signalizē galvassāpes vai reibonis, mitras plaukstas, drebēšana, muskuļu sasprindzinājums, sirdsklauves.

Taču to, cik stipra kafija būtu jādzer, viennozīmīgi pateikt nav iespējams, atzīst Gatis Silenieks. Tāpat kā garšas īpatnības, arī kofeīna daudzums tasītē ir gaumes jautājums, un ieteicamā deva ir atkarīga no daudziem faktoriem – vispārējā veselības stāvokļa, hroniskām slimībām, katra organisma īpatnībām. Kas der vienam, nederēs citam, tāpēc galvenais, lai kafijas baudīšana sagādātu prieku un možumu, nevis nepatīkamas izjūtas.

Kafija – arī antioksidantu avots

Kaut arī lielākoties kafija saistās ar kofeīnu, tajā var atrast arī citas vielas. No tām būtiskāko ietekmi uz cilvēka organismu atstāj antioksidanti, ar kuriem ir bagāta kvalitatīva kafija.

“Par to, vai kafija ir veselīga, pētnieki regulāri lauž šķēpus, un es, nebūdams zinātnieks, neesmu gatavs nostāties vienā vai otrā pusē – manuprāt, sava taisnība ir katram. Kas gan ir pierādīts – kvalitatīvā kafijā ir ļoti daudz antioksidantu, kas palīdz organismam cīnīties ar brīvajiem radikāļiem. Regulāri dzerot kafiju mērenā daudzumā, organisms antioksidantus var ļoti veiksmīgi uzņemt,” saka “Narvesen Kafijas kluba” barista.

Antioksidanti ir vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas spēj iznīcināt brīvos radikāļus un novērst to radīto kaitējumu. Savukārt brīvie radikāļi ir nestabili skābekļa savienojumi, kas dabiski veidojas vielmaiņas procesā. Parasti organisms spēj ar tiem tikt galā, bet dažādu nelabvēlīgu faktoru iespaidā brīvie radikāļi var veidoties lielākā daudzumā, un, ja to ir pārāk daudz, tie nodara kaitējumu šūnām. Tad palīgā nāk antioksidanti, lai novērstu pārāk intensīvu brīvo radikāļu iedarbību.

Vai kafija izraisa atkarību?

“Ja cilvēks nolemj izslēgt no uztura kafijas dzērienus, vienīgās sekas, ko viņš fiziski varbūt izjutīs, būs vieglas galvassāpes un miegainība. Kofeīnam ir centrālo nervu sistēmu viegli stimulējošs efekts, bet par atkarību izraisošu vielu gan es to nesauktu,” saka Gatis Silenieks. Pavisam cita lieta ir kafijas dzeršanas rituāls, kas var kļūt par būtisku dienas notikumu, no kura ir grūti atteikties.

“Man pašam arī ir savs rituāls – es katru rītu gatavoju Chemex filtra kafiju. Tās piecas minūtes, kuru laikā tiek samaltas pupiņas, izskalots filtrs un kafija ekstrahējas, man ir sava veida meditācija. Daudziem tas šķiet pārāk sarežģīti, bet es to izbaudu katru dienu,” atklāj barista.

Daudziem cilvēkiem diena nemaz nevar sākties bez šāda ikrīta rituāla un pirmās kafijas tases. Gatis Silenieks stāsta: “Arī manā draugu un kolēģu lokā ir tādi, kuri no rīta knapi ieveļas pa durvīm un jūtas pārāk sašļukuši, lai paši pagatavotu kafiju, toties atmirdz kā maija saulīte, kad kāds brīnišķīgs kolēģis to paveic viņu vietā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka kafija noteikti uzlabo garastāvokli – kā visas lietas, kas mums patīk un ko izbaudām, un to varbūt var arī saukt par sava veida atkarību – atkarību no dzīvesprieka, enerģijas un spēku pieplūduma.”

Tiem, kuri vēlas paši novērot brīnumainās pārvērtības, Gatis Silenieks jokojot iesaka īstu kafijas mīļotāju pāris stundas no rīta paturēt kafijas badā un tad aplaimot ar tasi labas kafijas – tās labvēlīgā ietekme uz pašsajūtu un garastāvokli būs teju vai taustāma!