Klāt sulu mēnesis — aprīlis, kad jau atkal jādomā par to, kā izdevīgāk uzkrāt un labāk izmantot dabas dāvāto veselības eliksīru – bērzu un kļavu sulas. Vislabāk, protams, dzert nule tecinātas sulas, bet ko darīt, ja no laukiem savests tik daudz, ka tās nav iespējams vienā rāvienā izlietot? Ir vērts šo veselības dzērienu saglabāt un lietot arī tad, kad tā tecināšanas sezona jau beigusies – pat pēc vairākiem mēnešiem.
Šoreiz atklāsim senču metodes sulu uzglabāšanai vēlākam laikam, stāstot par to, kādus dzērienus no tām ir iespējams pagatavot.
Zināšanai
Latvijas valsts mežos ikvienam iedzīvotājam ir ļauts bez maksas izdarīt vienu urbumu bērzu sulas ieguvei.
Tiek rekomendēts izmantot urbi, kura diametrs ir septiņi līdz astoņi milimetri, un nelielas plastikāta teknes, kas nopērkamas saimniecības preču veikalos. Urbums jāveic 5-8 cm dziļš, ne augstāk par 50 centimetriem no zemes, turklāt jāņem vērā, ka koka diametram urbšanas vietā jābūt lielākam par 40 centimetriem. Pēc sulu tecināšanas beigām izurbtie caurumi jāaizbāž ar koka tapu.
Senču metodes bērzu sulu uzglabāšanai
Tagad paraudzīsimies, kā sulas ilgākai uzglabāšanai sagatavojuši mūsu senči.
Svaigai lietošanai sulas parasti pildīja pudelēs un uzglabāja vēsā vietā. Tā sulas iespējams uzglabāt tikai neilgu laiku. Ja grib uzglabāšanas laiku paildzināt, tad var pudelēs ielikt krustnagliņas.
Uz katru litru sulas vēlams likt vienu krustnagliņu. Šādi iespējams izvairīties no pelējuma un saglumēšanas.
Sulas rūgšanu var ierosināt arī ar tādām vielām un materiāliem, kuri satur rauga sēnīti, piemēram, ar rozīnēm, jaunajiem upeņu dzinumiem, rupjmaizi un rudzu miltiem. Labu sulas rūgšanu nodrošina arī vīna rauga tīrkultūras pievienošana sulai.
Raudzēšanai sagatavoto bērzu sulu uzglabāšanas temperatūrai ir liela nozīme. Bērzu sulas uzglabājot +16 grādos un augstākā temperatūrā, sula ātri pārskābs un tai būs sīva garša. Tāpēc
sulas noteikti jāuzglabā vēsumā, temperatūrā, kas nav augstāka par 10 grādiem.
Ja esi dārza īpašnieks, sulas vari ierakt zemē. Šī ir sena tradīcija, kas sola sulas saglabāt svaigas pat 3-4 mēnešu garumā, lai ar tām varētu veldzēties arī vasaras svelmē. Lai tas izdotos, dārza ēnainākajā stūrī jāizrok padziļa bedre (dziļumā nedaudz virs ceļa), bedrē jāieklāj plēve, tai virsū jāliek sulas un tās pilnībā jāapber ar smiltīm.
Žurnāla "Sievietes Pasaule" 1940. gada aprīļa numurā Milda Liepiņa vēsta, ka
viens no iecienītākajiem senajiem dzērieniem savulaik bija no bērzu sulām pagatavotais "mirucis".
Lai to pagatavotu, sulas salēja mucā, kuru novietoja vēsā vietā — klētī, pagrabā vai citur. Pievienoja grauzdētas rupjmaizes garozas un tad šķidrumu pārkaisīja ar pelavām un rudzu graudiem, kas vēlāk saauga zaļā velēnā un pārsedza sulas kā dabīgs vāks. Apakšā šķidrums norūga par dzidru brūnganu dzērienu ar saldskābu piegaršu. Lubānas apvidū to sauca par "ņirvu" un gatavoja līdzīgi, tikai ar to atšķirību, ka sulām neko nepievienoja.
Variācijas par tēmu
Ļoti labs, putojošs un atspirdzinošs dzēriens iznāk, ja sulām pieliek mazliet grauzdētu maizi, citrona mizas vai citronu un cukuru un ar raugu ieraudzē. Pēc tam šķidrumu sapilda pudelēs, tās aizkorķē un glabā vēsumā. Pirms pasniegšanas raudzētai bērzu sulai var pievienot smalki sagrieztu saldu ābolu, bumbieri, piparmētru lapiņas un cukuru, baudot saulainā pavasara dienā ar ledus gabaliņiem.
Lai pagatavotu gardu bērzu sulas dzērienu "Vasara bērzos", uz 10 l svaigas bērza sulas nepieciešami 300 g cukura un 1,5 tējkarotes citronskābes. Būs nepieciešams arī svaigs citrons. Bērzu sulas ielej katlā un liek uz plīts karsēties, pieber cukuru un citronskābi, visu izmaisa un karsē līdz pirmajam burbulim (līdz sāk vārīties, bet nevāra). Lej sulas izkarsētās burkās un ieliek burkā svaigu citrona šķēlīti. Burkas aizvāko, atdzesē un uzglabā aukstumā.
Bērzu sulas dzēriens "Pavasara spēks": ņem lielāka tilpuma trauku un ar attiecību uz 20 litriem sulas pievieno 100 g rozīņu (bez kauliņiem un mazgātas) 4-5 krustnagliņas un pāris upeņu zariņus. Trīs dienas jātur istabas temperatūrā, tad lej burkās un tur aukstumā.
Kā pagatavot bērzu sulas sīrupu
Bērzu sula bez ekstraktvielām un minerālvielām, kuros diezgan daudz kālija, satur vēl lielākos daudzumos cukuru, tādēļ, sulu iztvaicējot, ir iegūstams sīrups ar 30—40% cukura. Tas ir dzintaraini brūnā krāsā, ar patīkamu garšu. Sīrupu iegūst šādi: sulu iztvaicē katlā uz lēnas uguns, stingri pieraugot, lai sīrups nepiedeg. Jāpiezīmē, ka
no diviem spaiņiem sulas iespējams iegūt tikai aptuveni 500 ml sīrupa.
Sīrups jāuzglabā labi noslēgtos traukos, vēsā vietā.
Bērzu sulas “šampanietis” mājas apstākļos
No bērzu sulām iespējams pagatavot arī dzirkstošo vīnu, tikai tā pagatavošanai nepieciešams vairāk cukura. Uz katriem 10 litriem sulas liek 3—4 kg cukura un vāra aptuveni pusstundu. Pēc tam šķidrumu izkāš, atdzesē un iepilda muciņā vai vīna balonā, kur liek klāt vīna raugu, citronu vai citrona mizas. Kad šķidrums norūdzis, trauku noslēdz un nobriedina aptuveni mēnesi. Pēc tam pilda pudelēs un glabā vēsumā.
Lūk, vēl viena “šampanieša” versija! Svaigu bērzu sulu pilda vīna vai šampanieša pudelēs. Katrā pudelē liek 10 - 15 g cukura, 4 - 5 rozīnes, nedaudz kaltētu citrona vai apelsīna miziņu, trīs dienas tur istabas temperatūrā, tad aizkorķē pudeles un tās guļus uzglabā vēsā vietā (5 - 10 grādos). Pēc aptuveni mēneša sula ir norūgusi, dzirkstoša, ar patīkamu garšu.
Augšminēto dzērienu pagatavošanai var izmantot ne tikai bērza, bet arī kļavu sulas, kas ir pat saldākas un garšīgākas.
Veseli dzēruši!
