Vītinātai gaļai ir tikai viens trūkums - mazuma piegarša. Nē, patiesībā ir vēl viens - veikalos tā maksā bargu naudu. Labā ziņa ir tāda, ka šo daudzu iecienīto delikatesi var pagatavot arī mājas apstākļos, turklāt vēsais pavasaris, kamēr vēl negantās mušas nav modušās no ziemas snaudas, ir īstais laiks šai nodarbei.
Lai nāktu talkā iesācējiem un jau pirmajā reizē rezultāts būtu izcils, piedāvājam kulinārijas lietpratēja Ulda Grīnberga padomus, kā mājas apstākļos soli pa solim vienkārši tikt pie vītinātas karbonādes. Uldis šoreiz izmantoja cūkgaļu, bet pēc līdzīga principa var vītināt arī liellopa, brieža, teļa u.c. karbonādes gabalus.
"Beidzies mans projekts mēneša garumā. Lai pagatavotu šo izcilo gardumu, vajadzēs apbruņoties ar lielu pacietību, bet vispār viss ir ļoti vienkārši," iedrošina Uldis.
Pirms ķeraties pie gaļas vītināšanas, jāsarūpē:
Lai pašiem būtu interesantāk sekot līdzi procesam, Uldis iesaka gaļu vispirms nosvērt. Viņš vītināšanai izmantoja 800-gramīgu cūkgaļas muguras daļas karbonādi.
Vispirms gaļu liek traukā un pārber ar 1 kg rupjā sāls. Trauku aizvāko vai pārklāj ar foliju vai pārtikas plēvi un nes uz vēsu telpu vai ledusskapi.
Sālī gaļu notur trīs dienas, katru dienu pārbaudot. Ja traukā sakrājies šķidrums, to nolej un papildina ar svaigu sāli.
Kad gaļa iesālījusies, to noskalo un liek mērcēties aukstā ūdenī uz piecām stundām. “Ūdens ir jāmaina katru pusstundu. Es mērcēju parastā, nevārītā ūdenī,” saka Uldis.
Sagatavo garšvielas apviļāšanai. “Te gan brīva izvēle, liekam, kādas nu pašiem labāk patīk. Čili noteikti iesaku likt daudz, lai ir pikantāk. Mēģināšu atcerēties, ko es liku: meksikāņu “chili mix” no “Gemosa”, kūpinātu saldo papriku, Svanetijas sāli, garšvielas cepetim, ķiploku pulveri, maltus melnos piparus, hmeli suneli,” savu recepti atklāj Uldis.
Kad gaļa ir izmērcēta, to rūpīgi nosusina un bagātīgi apviļā garšvielās.
Tad sagatavo visparastāko marli, kuru var nopirkt jebkurā aptiekā. “Man bija 0,9×2,0 metru liels gabals. To pārlocīju dubultā un ietinu sagatavoto gaļas gabalu tā, lai visur marle būtu aptuveni vienādā biezumā.” Pēc tam vīstokli stingri nosien ar auklu.
Lai apgūtu siešanas tehniku, noskaties šo video:
Ar marķieri atzīmē datumu un nes vītināšanai sagatavoto gaļu uz pieliekamo, lodžiju, bēniņiem vai citu vēsu telpu, to pakarinot labi vēdināmā vietā.
“Ja nav citu iespēju, tad pakarina vīstokli ledusskapī tā, lai izskatītos, ka pele ir pakārusies,”
smej Uldis, piekodinot, ka labāk gaļu noslēpt tā patālāk no acīm, lai nekristu kārdinājumā pirms laika.
Kad visi priekšdarbi paveikti, seko grūtākais process – par vītinājuma eksistenci jāaizmirst uz veselu mēnesi. Uldis teic, ka šis varoņdarbs tomēr nav neiespējamā misija: “Visi, kam procesa sākumā sūtīju bildes, tagad brīnās – kā, jau mēnesis pagājis? Laiks rit vēja spārniem!”
Pēc mēneša ilgi gaidītais brīdis ir klāt – laiks izpakot vīstokli un novērtēt pūļu rezultātu. Nosverot gaļas gabalu,
Uldis secinājis, ka “sausais atlikums” ir 590 grami no sākotnējiem 800. “Nožuvuši 210 grami mitruma. Eh, kaut es tā varētu svaru nomest!”
Gaļas sašņikāšanai ir nepieciešams ļoti plāns un ass nazis vai slaiseris – jo šķēlīte plānāka, ko gardāka.
“Ideāli garšīga uzkoda. Viegli sakožama, nav sāļa un nav cieta. Garšoja pat brīvlaikā atbraukušajam pilsētas mazbērnam. Un ļoti labi iederas tā mazā, pikantā garšvielu maliņa. Uzkodām mums tādas lietas aiziet uz urrā!” – tā Uldis.
Vītināto gaļu uzglabā ledusskapī, ietinot sausā drāniņā vai ievietojot papīra maisiņā.
Lai izdodas!
