Aptauja ⟩ Kā gada laikā Latvijā mainījies grādīgo dziru patēriņš?

2021. gada sākumā 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka iepriekšējā gada laikā biežāk sākuši lietot alkoholu (6% - izteikti biežāk, 12% - nedaudz biežāk), bet 2022.gada sākumā šādu atbildi sniedza 23% (8% - izteikti biežāk, 15% - nedaudz biežāk), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentu.

2022. gada sākumā 39% respondentu norādīja, ka nekādu izmaiņu attiecību uz alkohola lietošanas biežumu viņiem nav, 14% alkoholu pēdējo 12 mēnešu laikā lieto retāk nekā pirms tam, 20% alkoholu nelieto vispār, 3% šajā laikā alkohola lietošanu ir atmetuši pavisam, bet vēl 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Tikmēr 2021. gada sākumā nekādu izmaiņu attiecībā uz alkohola lietošanas biežumu nebija 43%, 14% alkoholu lietoja retāk, 23% sniedza atbildi, ka alkoholu nelieto vispār, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Salīdzinot rezultātus pēc respondentu dzimuma, redzams, ka Covid-19 pandēmijas periodā alkoholu kopumā biežāk sākuši lietot vīrieši, tomēr salīdzinājumā ar 2021. gada sākumu šobrīd gan vīriešu, gan sieviešu vidū ir pieaudzis respondentu īpatsvars, kas alkoholu lieto biežāk. 2021. gada sākumā 12% sieviešu (3% - izteikti biežāk, 9% - nedaudz biežāk) un 25% vīriešu (9% - izteikti biežāk, 16% - nedaudz biežāk) sniedza atbildi, ka alkoholu sākuši lietot biežāk, kamēr šī gada sākumā tie ir attiecīgi 18% sieviešu (6% - izteikti biežāk, 12% - nedaudz biežāk) un 29% vīriešu (11% - izteikti biežāk, 18% - nedaudz biežāk).

Vienlaikus šī gada sākumā vīrieši biežāk snieguši atbildi, ka alkoholu lieto retāk nekā pirms tam - pēdējo 12 mēnešu laikā alkohola lietošanu ir samazinājuši 15% vīriešu un 12% sieviešu. Vēl 42% vīriešu un 36% sieviešu norādīja, ka pēdējā gada laikā alkohola lietošanas ziņā nekas nav mainījies, 26% vīriešu un 14% sieviešu alkoholu nelieto vispār, bet 3% vīriešu un 2% sieviešu alkohola lietošanu ir atmetuši.

Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk alkoholu sākuši lietot 23% latviešu (8% - izteikti biežāk, 15% - nedaudz biežāk) un 20% krievvalodīgo (7% - izteikti biežāk, 13% - nedaudz biežāk). Salīdzinājumā ar 2021.gada sākumā iegūtajiem rezultātiem abās grupās šajā rādītājā ir novērojams kāpums - attiecīgi par 5% latviešu un 3% krievvalodīgo vidū. 2022. gada sākumā krievvalodīgie biežāk norādījuši, ka nekādas izmaiņas attiecībā uz alkohola lietošanas biežumu nav novērojuši - šādu atbildi snieguši 46% krievvalodīgo un 38% latviešu. Tikmēr latviešiem biežāk pēdējā gada laikā ir izdevies samazināt alkohola lietošanas reizes - 14% latviešu un 11% krievvalodīgo norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholu lieto retāk nekā pirms tam. Tāpat latvieši nedaudz biežāk norādījuši, ka aizvadītā gada laikā ir atmetuši alkohola lietošanu pavisam - šādu atbildi sniedza 3% latviešu un 2% krievvalodīgo.

Pēc respondentu vecuma atklājas, ka vecumā no 18 līdz 24 gadiem alkoholu pēdējā gada laikā biežāk sākuši lietot 41% šīs grupas respondentu (15% - izteikti biežāk, 26% - nedaudz biežāk), kas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām, kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs svārstās no 9% līdz 28%. Salīdzinot 2022.gada sākumā iegūtos rezultātus ar pagājušā gada sākumu, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem novērojams būtisks alkohola lietošanas biežuma pieaugums, jo 2021. gada sākumā 16% norādīja, ka alkoholu sākuši lietot biežāk.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra sākumā aptaujājot 1854 respondentus.