/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)
/nginx/o/2022/01/11/14303384t1heca6.jpg)
Kā zināms, ēdiens bez sāls ir pagalam garlaicīgs un ne īpaši garšīgs. Šķiet, ka sāls pievienošana jau nu gan nav nekāda lielā māksla – ber tik klāt un gatavs! Tomēr, kā izrādās, arī te ir savas nianses, un ne visi zinām, kā sāli izmantot pareizi.
Vai zini, kuriem ēdieniem sāli pievieno gatavošanas sākumā, kuriem — beigās?
Tādēļ, iedvesmojoties no portāla «Aif», atklāsim, kuriem ēdieniem sāli pievieno gatavošanas sākumā, kuriem — beigās.
Tā piemēram, graudaugi un pākšaugi ir jāsāla gatavošanas sākumā. Jo sāls palīdz zirņiem, pupiņām, grūbām gatavoties ātrāk, šādi ļaujot ieekonomēt vārīšanas laiku.
Arī miltu izstrādājumi, tostarp pelmeņi, cepelīni, vareņiki un klimpas ir jāliek verdošā ūdenī, kuram jau iepriekš pievienota sāls. Savukārt
burkānus un bietes vāra nesālītā ūdenī, lai dārzeņi saglabātu formu un būtu stingri.
Zupai sāli pievieno pāris minūtes pirms vārīšanas beigām, kamēr ūdens vēl burbuļo. Sāli pievienojot pēc tam, kad katls noņemts no plīts, zupa, visticamāk, būs pārsālīta.
Sēnes jāsāla gatavošanas sākumā, jo, ja sālīsiet tās gatavošanas beigās, sēnes sarausies.
Ceptiem kartupeļiem sāli pievieno 5 minūtes pirms cepšanas beigām - tad tiem būs kraukšķīga garoziņa.
Savukārt kartupeļu biezeni — gluži pretēji — nepieciešams sālīt gatavošanas sākumā, lai kartupeļi izvārītos ātrāk.
Gaļas ēdienus vārot vienmēr sāla sākumā, cepot — beigās.
Cepot vai sautējot zivju ēdienus, tos vajadzētu sālīt pāris minūtes pirms gatavošanas beigām, lai zivs nezaudētu formu.
Omlete tiek pārkaisīta ar sāli īsi pirms pasniegšanas, bet, ja omlete tiek cepta ar desu vai bekonu, tai vispār nevajadzētu pievienot sāli.
Labu apetīti!