Ingvers drēgnā rudenī - vērtīgi

Zināms jau vairāk nekā 4000 gadu

Savā izcelsmes reģionā Āzijas dienvidos ingveru pārtikā izmanto vismaz 4400 gadu. Aptuveni divtūkstoš gadu Senās Ķīnas ārsti dokumentējuši tā ārstniecisko efektu. Gremošanas traucējumu, caurejas un nelabuma gadījumā ingveru ieteica lietot kā pretlīdzekli. Ingvers, kas padara ēdienu vieglāk pārstrādājamu un reizē piešķir tam īpatnēju, patīkamu garšu, iekļauts daudzu Āzijas ēdienu sastāvā. Eiropā tas pazīstams un kulinārijā tiek izmantots kopš viduslaikiem.

Tēja sasilda un uzmundrina

„Izvērtējot ingvera veselību uzlabojošo iedarbību, pētnieki galvenokārt pievērš uzmanību aromātiskajiem fenola savienojumiem tajā,” stāsta "Mēness aptieka" farmaceite Ērika Pētersone. Ingvera sakne ir viens no senākajiem un pazīstamākajiem garšaugiem ar dziedniecisku iedarbību.

Lai pagatavotu litru ingvera tēju, gabaliņos sagriež aptuveni piecus centimetrus garu ingvera sakni un litrā ūdens karsē līdz vārīšanās temperatūrai. Tad temperatūru samazina un ļauj ingveram 15 minūtes nostāvēties karstā ūdenī. Savukārt, lai pagatavotu tikai vienu krūzi ingvera tējas, ingveru ērtāk sarīvēt uz rīves un aptuveni vienu tējkaroti ar kaudzi krūzē apliet ar vārošu ūdeni. Tad jāļauj ievilkties divas minūtes un pirms lietošanas jāizkāš caur sietiņu. Tēju var saldināt ar medu.